Filipīnu prezidenta vēlēšanās uzvar bijušā diktatora dēls

Provizoriskie rezultāti liecina, ka Markosu, kura viceprezidenta amata kandidāte ir pašreizējā populistiskā prezidenta Rodrigo Dutertes meita, valsts dienvidu pilsētas Davao mēre Sāra Duterte, atbalstījuši vairāk nekā 56% vēlētāju.

Atbalsts Markosam bijis vairāk nekā divreiz jeb par vairāk nekā 16 miljoniem balsu lielāks nekā viņa tuvākajai sāncensei - pašreizējai viceprezidentei, liberālajai politiķei Lenijai Robredo, kas iestājas par reformām un cīņu pret korupciju.

Prezidenta vēlēšanās bija vēl astoņi kandidāti.

Lai uzvarētu vēlēšanās, nav jāiegūst vairāk par pusi balsu. Par uzvarētāju kļūst kandidāts, par kuru būs nobalsojuši visvairāk vēlētāju.

Markosa uzvara ir trieciens miljoniem filipīniešu, kuri cerēja uz pārmaiņām pēc Dutertes prezidentūras, kura sešu gadu laikā kļuvusi par arvien autoritārāka.

Markoss vecākais Filipīnās valdīja no 1965.gada līdz 1986.gadam, kad tika gāzts no amata tautas sacelšanās rezultātā. Viņš aizbēga uz Havaju salām, kur trīs gadus vēlāk nomira. Valdība uzskata, ka pirms bēgšanas uz Havaju salām Markosu ģimene izkrāpusi no valsts līdzekļiem aptuveni desmit miljardus ASV dolāru.

Kā prezidenta amata kandidāts Markoss jaunākais atteicās nosodīt savas ģimenes vardarbīgo un korumpēto pagātni.

50 gadus vecais un Oksfordā izglītību ieguvušais Markoss, neskatoties uz savu bagātnieka statusu, tomēr spējis gūt gan Filipīnu politiskās elites saniknoto, gan ekonomisko grūtību nogurdināto atbalstu.

Pret Markosu klana pārstāvja atgriešanos pie varas Filipīnās brīdināja gan cilvēktiesību aktīvisti, katoļu baznīcas līderi un politikas apskatnieki.

Otrajā vietā palikusī Robredo solīja turpināt cīņu pret sliktu pārvaldību valstī, bet policija aicināja cilvēkus saglabāt savaldību, lai gan daudzi ir pauduši bažas par vēlēšanu norises pārkāpumiem.

Filipīnu vēlēšanu komisija norādīja, ka, neskatoties uz garām rindām un problēmām ar atsevišķām balsošanas iekārtām, sākotnējā balsu skaitīšana noritējusi veiksmīgi.

Gaidāms, ka galīgie vēlēšanu rezultāti būs zināmi ne agrāk kā 28.maijā.

Vēlēšanu uzvarētājs stāsies valsts galvas amatā 30.jūnijā.

Filipīnu prezidenta amata termiņš ir seši gadi bez tiesībām kandidāt uz otru termiņu pēc kārtas.

Līdz ar prezidentu pirmdien tiek vēlēta arī Kongresa apakšpalāta un puse augšpalātas Senāta deputātu.

Balsstiesības ir 67 miljoniem Filipīnu pilsoņu. Vēlētāju aktivitāte pārsniegusi 80%.