Kopš Krievija sāka karu Ukrainā, ir pagājuši jau teju trīs mēneši. Aptuvenie ekonomiskie zaudējumi Ukrainā šobrīd tiek lēsti robežās no 600 miljardiem līdz pat vienam triljonam ASV dolāru. Gan ekonomiskā, gan militārā palīdzība, kuru Rietumu valstis ir sniegušas Ukrainai, sniedzas vairākos miljardos. Tikmēr Jemena, kura jau vairākus gadus tiek uzskatīta par pasaulē lielākās humānās krīzes centru, prioritāšu sarakstā ierindojas diezgan zemu. Kāds tam varētu būt iemesls?

Politiskā situācija Jemenā ir neskaidra. Pavisam nesen, pirmo reizi kopš 2016.gada, hutu nemiernieki piekrita divus mēnešus ilgam pamiera periodam, kam būtu jāilgst līdz 2.jūnijam, ar iespēju to paildzināt. Tas gan nenozīmē, ka pilsoņu karš Jemenā būtu beidzies. Situācija joprojām ir saspringta, bet panāktā vienošanās par pamieru, kas paredz arī iespēju nodrošināt iedzīvotāju kustību caur hutu kaujinieku kontrolētajām teritorijām, ir kā cerības stars.

Tomēr tieši šī politiskā sadrumstalotība un neskaidrība par nākotni ir viens no iemesliem, kāpēc jau vairāku gadu garumā atsevišķas valstis samazina vai dažas pat pilnībā pārtrauc sniegt palīdzību Jemenai. ANO pārstāvji izdevuši pat ziņojumus par iespējamu korupciju un pat naudas atmazgāšanu, kas notiek Jemenā. Tas, protams, atbaida potenciālos investorus, jo pastāv liela neziņa, kur varētu nokļūt saziedotā nauda - lai palīdzētu iedzīvotājiem vai kādam politiķim.

Komentāri
CopyLinkedIn Draugiem X