Uz kuru pusi griežas Zeme un kāpēc?

Patiesībā nav vienas konkrētas atbildes uz šo jautājumu. Atbilde ir atkarīga no tā, kur tu atrodies. Ja tu iztēlojies lidināmies sevi virs Ziemeļpola un skatāmies lejā, tad Zeme izskatīsies griežamies pretēji pulksteņrādītāja virzienam. Savukārt, ja tu atradīsies Zemes apakšā un skatīsies uz Dienvidpolu virs sevis, tad Zeme griezīsies pulksteņrādītāja virzienā, rakstīts izdevumā "Mental Floss".

Rotācijas virzieni ļauj saprast, kāpēc Saule aust austrumos, bet riet rietumos. Tas ir tāpēc, ka Zeme griežas no rietumiem uz austrumiem. Iedomājies sevi skatāmies uz Zemi no Saules perspektīvas īsi pirms dienas sākuma, piemēram, Ziemeļamerikā. Zemei griežoties austrumu virzienā, Saules gaisma pirmo skar austrumu piekrasti. Tieši tāpēc, kad ņujorkieši sāk savu dienu, Kalifornijas iedzīvotāji vēl joprojām guļ pilnīgā tumsā.

Zemei turpinot griezties austrumu virzienā, Saules gaisma aizvien vairāk un vairāk pārņem kontinentu. Citiem vārdiem sakot, mēs, cilvēki, “iebraucam” gaismā, kas jau apspīd Zemi uz austrumiem no mums. Tāpēc, ja mēs skatāmies uz austrumiem, mēs redzam pieaugošu gaismu.

Tieši tas pats notiek saulrietā. Zeme turpina griezties uz austrumiem un austrumu piekraste beigu beigās izrotē ārā no gaismas, nokļūstot pilnīgā tumsā. Saule tikmēr apspīd zemeslodes pretējo pusi.

Kāpēc Zeme griežas pretēji pulksteņrādītāja virzienam?

Iemesls, kāpēc Zeme griežas pretēji pulksteņrādītāja virzienam, proti, no rietumiem uz austrumiem, ir mazāk skaidrs.

Mūsu Saules sistēma radās, kad sabruka putekļu un gāzu mākonis (iespējams, blakus esošas zvaigznes eksplozijas dēļ) un matērija, daļēji pateicoties gravitācijai, pārveidojās par zvaigzni un virkni planētu, mēnešu, asteroīdu utt. Zvaigzne un planētas ap to sāka rotēt, tomēr virzienu, kādā rotācija notiek, noteica dažādi faktori mākoņa sabrukšanas brīdī.

“Tādi faktori kā turbulence, kuru izraisīja supernovas sprādziena viļņi un magnētiskais efekts, kas parādās, kad mākoņa daļas sāk sabrukt un veidoties par zvaigznēm, ietekmē jaunās zvaigznes pēdējo leņķa impulsu un rotācijas virzienu,” skaidroja pētniece Alisone Klesmana.

Mūsu Saules sistēmā šī rotācija sanāca pretēji pulksteņrādītāja virzienam. Zeme, Saule un lielākā daļa pārējo planētu rotē tādā virzienā. Tiesa, Venera griežas pulksteņrādītāja virzienā. Zinātnieki domā, ka sākotnēji šīs planētas tiecās pielāgoties pārējo planētu rotācijas virzienam, taču kāda masīva sadursme vai mazāku sadursmju virkne to neļāva izdarīt. Tomēr pavisam skaidrs tas nav.