Latvijai ir augsts atkrastes vēja potenciāls – ko tas nozīmē?

Baltijas jūras gultne – ideāla vēja parkiem

Plānojot atkrastes vēja parku izbūvi jebkur pasaulē, viens no svarīgākajiem aspektiem ir piemērota pamatne. Baltijas jūras gultne Latvijas teritorijā, ir labi piemērota vēja parku uzstādīšanai, jo to pārsvarā klāj smilts nogulumi, kamēr Rīgas jūras līcī izveidojusies kombinācija ar smilts un dūņu nogulumiem. Lai sniegtu pēc iespējas precīzāku informāciju, katru no pieciem “Jūras plānojumā 2030” identificētajiem izpētes laukumiem nepieciešams izpētīt detalizēti, veicot slāņu un iespējamo biotopu padziļinātu izpēti. Tomēr kopumā smilts nogulumi, kas atrodas, sākot no astotā kilometra no krasta līnijas, kur vēja elektrostaciju parku būvniecība ir pieļaujama, Baltijas jūras teritorijā ir uzskatāms par labu un stabilu pamatu.

Prioritāte politiskajā dienaskārtībā - atļauju izsniegšanas procedūras uzlabošana

Šobrīd visā Eiropas Savienībā vēja enerģijas parku izbūves atļauju saņemšanai pastāv daudz un dažādu šķēršļu. Arī Ekonomikas ministrija (EM) pēdējā gada laikā turpina veikt Ministru kabineta noteikumu Nr.631 regulējuma pilnveidošanu, taču šis process ir ieildzis.

Latvijas Vēja enerģijas asociācijas (VEA) vadītājs Toms Nāburgs skaidro, ka, lai arī izmaiņu veikšana vēja enerģijas parku izbūves regulējumā ir ievilkusies, jānovērtē, ka tā beidzot ir prioritizēta, un ir svarīgi, lai nozarei svarīgie lēmumi un likumdošanas grozījumi netiek sasteigti. “EM regulējumu izstrādes procesā ir vairāk jāieklausās nozares viedoklī, kur VEA pārstāv visus vadošos Baltijas jūras reģiona vēja industrijas “milžus” ar visu tiem pieejamo pieredzes un zināšanu “bagāžu”, lai Latvijā ieviestu tādu regulējumu, kas balstīts labākajā nozares praksē, tādejādi sekmējot atkrastes vēja potenciāla praktisku apgūšanu. Lai šobrīd spēkā esošos Ministru kabineta noteikumus Nr.631 padarītu vēja parku attīstītājiem draudzīgākus, nepieciešams izstrādāt skaidrus un saprotamus jūras laukumu izsoles kritērijus, sūtot spēcīgu signālu vadošajiem nozares dalībniekiem, par Latvijas valsts gatavību apgūt savu vēja potenciālu,” stāsta T. Nāburgs.

Atkrastes vēja parku ietekme uz vidi

Ietekmes uz vidi novērtējuma process vēja parkam jūrā salīdzinājumā ar sauszemes vēja parku ir daudz sarežģītāks, kā arī prasa miljoniem mērāmus finansiālos ieguldījumus un laika resursus. Jūras ekosistēma, uz ko nepieciešams detalizēti novērtēt vēja elektrostaciju parka ietekmi, ir ļoti daudzpusīga. Baltijas jūrā ir apzinātas apmēram 200 zivju, 450 makroaļģu, 1500 bezmugurkaulnieku, 3000 planktona sugu, daudz nezināmu baktēriju un vīrusu, kā arī dažādu piekrastē dzīvojošo putnu sugu, kas kopumā veido Baltijas jūras bioloģisko daudzveidību. Lai gan bieži ietekmi uz vidi asociē ar ko negatīvu, vēja parku izbūve jūrā var sniegt pozitīvu ietekmi un uzlabot jūras kopējo ekosistēmu. Vēja parku attīstītāju veiktie pētījumi liecina, ka elektrostacijas jūrā var pat vairot un uzlabot zivju un dzīvo organismu ekosistēmu. Uz vēja parku pamatiem aug aļģes un mikroorganismi, kas kalpo par barību un nārstošanas vietu zivīm un citiem jūras iemītniekiem.

Ceļš uz enerģētisko neatkarību sāksies ar jaunu vēja parku izbūvi

Eiropa īsteno jaunu enerģētikas politiku – mazāka atkarība no importētā fosilā kurināmā un paātrināta pāreja uz atjaunojamiem energoresursiem. Pašlaik sauszemes vēja enerģija ir lētākais elektroenerģijas ieguves veids, bet atkrastes vēja enerģija – enerģētiskās drošības, stabilitātes un eksporta iespēja. Jo vairāk tiks uzbūvēti jauni vēja parki un ražota enerģija no vēja elektrostacijām, jo lielāka iespēja, ka tirgū kritīsies elektroenerģijas cena, vienlaikus samazinot arī fosilā kurināmā izmantošanu un importu. Arī atkrastes vēja enerģijas izmantošana strauji attīstās un jau šobrīd ražošanas pašizmaksa ir konkurētspējīga brīvā tirgus apstākļos. Atktrastes vējš ir Latvijas iespēja kļūt par enerģētikas smagsvaru Baltijas jūras reģionā, nodrošinot jaunu saistīto nozaru ienākšanu un tūkstošiem jaunu darba vietu