Baltijas valstu iedzīvotāji uzskata, ka ir vairāk iesaistīti apkārtējās vides saglabāšanā

Februāra otrajā pusē "Kantar" veica aptauju, kurā tika noskaidrota Igaunijas, Latvijas un Lietuvas iedzīvotāju attieksme pret vides aizsardzību un izveidots reitings ar uzņēmumiem, kuriem ir viszaļāk domājošais tēls.

Aptaujā respondentus lūdza novērtēt dažādu institūciju un pašu iedzīvotāju ieguldījumu vides aizsardzībā, un tika noskaidrots, ka Lietuvas iedzīvotāji savu ieguldījumu vides aizsardzībā vērtē visaugstāk.

53% Lietuvas iedzīvotāju uzskata, ka viņi ļoti apņēmīgi rūpējas par vides saglabāšanu, savukārt Igaunijā un Latvijā tādu ir attiecīgi 46% un 47%.

Salīdzinot Baltijas valstu rezultātus ar 2021. gada rudenī "Kantar Public" veiktā pētījuma “Mūsu planēta” rezultātiem, Igaunijas, Latvijas un Lietuvas iedzīvotāji par savu ieguldījumu vides aizsardzībā ir ievērojami augstākās domās nekā Zviedrijas, Vācijas un Nīderlandes iedzīvotāji, kur tikai 22%-23% iedzīvotāju uzskata ieguldījumu vides aizsardzībā par nozīmīgu.

Polijā aptuveni trešā daļa (34%) iedzīvotāju uzskata, ka viņi ir ļoti draudzīgi videi.

22% lietuviešu, 19% igauņu un 15% latviešu uzskata, ka viņu valsts valdības ieguldījums vides aizsardzībā ir ļoti liels.

Tomēr tikai aptuveni katrs desmitais Igaunijas, Latvijas un Lietuvas iedzīvotājs uzskata, ka lielie vietējie uzņēmumi ir ļoti ieinteresēti vides saglabāšanā.

Vērtējumi par valdības un uzņēmumu darbību vides jomā Baltijas valstīs un citviet Eiropā būtiski neatšķiras.

Tomēr Lietuvas un Igaunijas iedzīvotāji valdības centienus rūpēties par vidi novērtēja nedaudz augstāk nekā pārējās Eiropas valstis.

Nosakot zaļākos uzņēmumus četrās nozarēs – ražošanā; tirdzniecībā; IKT, finanšu, telekomunikāciju, mediju, kā arī infrastruktūras nozarē -, tika secināts, ka ražošanas uzņēmumu un zīmolu zaļās domāšanas uztverē galvenā nozīme ir vietējo izejvielu izmantošanai, bioloģisko produktu piegādei un iepakojuma draudzīgumam videi.

Zaļās enerģijas izmantošana un centieni panākt oglekļa neitralitāti vēl nav sasnieguši patērētāju izpratnes līmeni.

Turpretī dalība dažās kampaņās, kas īpaši veicina dabas saglabāšanu (piemēram, mežu atjaunošana, koku stādīšana), pozitīvi ietekmē uzņēmumu zaļo tēlu.

Igaunijā un Latvijā ražošanas nozares zaļāko uzņēmumu reitingā līderpozīcijā ir graudu pārstrādes uzņēmums "Tartu Mill/ Dobeles Dzirnavnieks", savukārt Lietuvā kā zaļākais tika uztverts tējas zīmols "Etno".

Papildus pārtikas nozares uzņēmumiem, kas dod priekšroku vietējiem izejmateriāliem, zaļi domājošo ražotāju topā Igaunijā ierindojās "Cleveron", kas piedāvā paku piegādes risinājumus, Latvijā – ekoloģiskais ādas kopšanas zīmols "Mádara" un sadzīves ķīmijas un ķermeņa kopšanas zīmols "Seal", bet Lietuvā – ekoloģiskās kosmētikas ražotājs "BIOK LAB".

Aptaujā piedalījās 1014 Igaunijas, 1077 Latvijas un 1006 Lietuvas iedzīvotāji vecumā no 15 līdz 74 gadiem.

Respondentiem tika lūgts izvēlēties līdz 5 zaļāk domājošiem zīmoliem no iepriekš izveidotiem sarakstiem 4 jomās/ nozarēs.

Katrā nozares sarakstā tika iekļauti aptuveni 30 pazīstami un augstu vērtēti zīmoli. Zīmolu sarakstu pamatā bija dažādi "Kantar" pētījumi, piemēram, "Brands Top 2021", "Employer Image Survey" u.c.

Salīdzinošie dati no citām valstīm: "Kantar Public" 2021. gada rudenī veiktais pētījums “Mūsu planēta”. Aptaujā tika noteikta attieksme pret vidi. Tā tika veikta 10 valstīs, katrā valstī aptaujā piedalījās 1000 respondentu vecumā virs 18 gadiem.