Koronavīrusa pandēmija, mikroshēmu ražošanas krīze, piegādes ķēžu traucējumi un Krievijas militārā agresija Ukrainā ir nopietni satricinājusi ierasto lietu kārtību auto industrijā. Sarežģītā situācija tieši iespaido jaunu mašīnu piegādes termiņus – no pasūtīšanas līdz saņemšanas brīdim var paiet pat gadi. Tomēr dažas kompānijas pamanās veiksmīgi manevrēt pa šiem sarežģījumu līkločiem, un viņu auto Latvijā nonāk bez lielas kavēšanās.
Jauns auto: kāpēc tas jāgaida tik ilgi
Vislabāk reālo ražošanas un piegādes situāciju atspoguļo pārdošanas rādītāji. Saskaņā ar CSDD datiem martā Latvijā visvairāk jaunu auto pārdeva Toyota, savukārt Kia atrodas pirmajā desmitniekā, kas apliecina, ka šis ir viens no iedzīvotāju iecienītākajām zīmoliem. Tas saistīts ar stabilu populārāko modeļu piegādi, tostarp nesen debitējušajam jaunās paaudzes Sportage SUV.
Daži bija sagatavojušies labāk
Kā skaidro Delfi Auto redaktors Raimonds Zandovskis, dažkārt ir pat grūti noteikt, tieši kāpēc jauno auto nākas gaidīt tik ilgi, jo iemesli var būt dažādi un kompleksi. Autoražotāji katru gadu cer, ka beidzot piedāvājums panāks pieprasījumu, taču – iepriekšējo problēmu arvien nomaina jaunas likstas. Tas aizsāk jaunu ķēdes reakciju, un ražošana atkal sabremzējas. “Tagad galvenais šķērslis joprojām ir mikroshēmu trūkums, un karš Ukrainā vispārējo situāciju nekādā ziņā neuzlabos,” saka Raimonds.
Piegādes traucējumi ir skāruši praktiski visus ražotājus, taču daži neparedzētiem pavērsieniem globālā līmenī izrādījās sagatavojušies labāk un spēja operatīvi reaģēt uz mainīgo situāciju un pieņemt veiksmīgus lēmumus. “Piemēram, dārgāki un greznāki modeļi parasti nes lielāku peļņu, tāpēc brīdī, kad jāizvēlas, vai deficīto mikroshēmu ievietot lētā vai dārgā mašīnā, priekšroka tiek dota otrajam variantam. Tāpēc arī šie modeļi joprojām ir gana viegli pieejami, savukārt, teiksim, Toyota pati ražo daudz vairāk detaļu nekā citi zīmoli, tāpēc viņiem šī situācija bija izdevīga,” norāda eksperts.
Kāpēc tik daudziem trūkst mikroshēmu? Kā skaidro Raimonds Zandovskis, sākoties pandēmijai, daži ražotāji, prognozējot potenciālo pieprasījumu pēc jauniem auto, kļuva piesardzīgāki, tāpēc pasūtīja mazāk mikroshēmu. Tā kā pieprasījums auto industrijā samazinājās, mikroshēmu ražotāji tās novirzīja uz citurieni, t.i. – uz uzņēmumiem, kas ražo televizorus, datorus un citas elektroniskās ierīces. Tomēr jauno mašīnu tirdzniecība ātri vien atgriezās vecajās sliedēs, un piesardzīgie rūpnieki atklāja, ka vairs nevar iegūt vajadzīgās detaļas, jo mikročipu ražotājiem to vienkārši vairs nebija pietiekamā daudzumā. Tāpēc tās kompānijas, kas vairāk riskēja un izveidoja rezerves, vēlāk atradās labākās pozīcijās.
Vienas detaļas aizkavējas, citas ne
Kia tirdzniecības pārstāvis Karolis Judzentavičs stāsta, ka izmaiņas Dienvidkorejas ražotāja piegādēs kļuva jūtamas nedaudz vēlāk kā citu zīmolu gadījumā – 2021. gada otrajā pusē. Taču kopējo situāciju tas nav ietekmējis būtiski.
Kia mūsu tirgu apgādā ar Slovākijā un Dienvidkorejā ražotiem auto. Populārākās Ceed un Sportage versijas tiek montētas Slovākijā, bet visas pārējās nāk no Dienvidkorejas. Parasti pasūtījumi no Slovākijas tiek izpildīti aptuveni trīsarpus mēnešos, bet no Dienvidkorejas rūpnīcām – aptuveni sešarpus mēnešos. Tiesa, šobrīd dažiem modeļiem šis laiks ir pagarinājies, bet citiem – saīsinājies,” stāsta Karolis.
Jo sarežģītāks ir automobilis un jo bagātīgāka ir tā komplektācija – jo vairāk mikroshēmu jāuzstāda. Savukārt tas palielina varbūtību, ka šādu auto pircējs gaidīs ilgāk. Piemēram, modeļi ar manuālo pārnesumkārbu parasti ir pieejami ātrāk nekā ar automātisko.
Gadījumā, ja viena modeļa komplektēšana iestrēgst, citus ir iespējams samontēt ātrāk. Tas ir tāpēc, ka brīdī, kad detaļu trūkuma dēļ viena modeļa ražošana apstājas, konveijers tiek atvēlēts citiem auto – tiem, kuru detaļas tobrīd ir pilnā komplektācijā.
“Elektroauto no Dienvidkorejas nu jau sāk pienākt ātrāk. Turklāt Eiropai paredzētās mašīnas tiek uzskatītas par prioritāti samazināmo CO2 izmešu dēļ, tāpēc, tiklīdz rodas mazākā iespēja, to ražošanai tiek dota zaļā gaisma,” skaidro Karolis.
Latvijā pircēju ievērību iemantojis arī Kia e-Niro elektroauto. Pēc eksperta domām, tieši pārdošanas rādītāji diezgan labi ilustrē to, cik labi ražotāji un importētāji tiek galā ar piegādes izaicinājumiem. “Raugoties globāli, Kia bija labi sagatavojušies šai situācijai – to teicami ilustrē skaitļi. Modeļi, uz kuriem tika koncentrēta uzmanība, klientus sasniedz bez lielas vilcināšanās,” uzsver speciālists.
Pērn Kia Latvijā pārdeva 785 auto, kas ir par 16% vairāk nekā 2020. gadā, un kļuva par populārāko Āzijas auto zīmolu mūsu tirgū. C segmentā Kia Ceed ierindojās trešajā vietā un pēc pārdošanas apjoma (217 vienības) atpalika tikai no Toyota Corolla un Volkswagen Golf, bet apsteidza tādus tirgus spēlētājus kā Hyundai i30, Škoda Scala, Peugeot 308 un Ford Focus. Iepriekšējās paaudzes Kia Sportage kļuva par ceturto populārāko pircēju izvēli kompakto SUV segmentā.
Jauns faktors
Eksperti ir vienisprātis, ka karš Ukrainā neapšaubāmi ieviesīs korekcijas piegāžu ķēdēs, jo daudzi auto zīmoli ir saistīti ar resursu ieguvi vai detaļu ražošanu šajā valstī, kā arī materiālu piegādi no agresorvalsts Krievijas. “Ukraina, piemēram, ir viena no lielākajām neona eksportētājām pasaulē. Neona gāze tiek izmantota mikroshēmās, un bez tās attiecīgo komponentu ražošana ir jāaptur. Rezultāts – atkal esam situācijā, kad ir grūti plānot precīzus piegādes laikus,” saka Karolis.
Auto tirdzniecības uzņēmuma Deals on Wheels dibinātājs Laurīns Boguševičs arī uzsver, ka mikroshēmu problēma vēl nav izzudusi un ka militārā agresija Ukrainā to tikai padziļinās un radīs jaunus sarežģījumus. “Tāda kompānija kā Tesla pat pandēmijas laikā bija drošībā, jo gandrīz visu, tostarp mikroshēmas, ražo pati. Tomēr mikroshēmām ir nepieciešami metāli, bet, piemēram, niķelis galvenokārt tiek iegūts Krievijā un Ukrainā. Krievija ir arī viena no lielākajām alumīnija ražotājām, tāpēc šīs tirgus svārstības ietekmēs visu autoražotāju kapacitāti bez izņēmuma,” norāda Laurīns.
Tāpat viņš piebilst, ka straujais naftas un gāzes cenu kāpums ietekmēs arī automašīnu gala cenu, jo daudzas rūpnīcas ir atkarīgas arī no enerģijas izejvielu cenām.