Latvijā šogad alimentus nemaksā 42 022 cilvēki, kas ir mazāk par pērno gadu, kad parādnieku skaits bija 42,6 tūkstoši, vēsta "ReTV".
ReTV: Latvijā alimentus nemaksā vairāk nekā 42 tūkstoši cilvēku; daļai atņemtas autovadītāja tiesības
Kā atgādina "ReTV", likums liek šīm personām maksāt alimentus, turklāt pirms gada Latvijā tika pieņemti stingrāki grozījumi, kas parādniekiem liedz, piemēram, apmeklēt azartspēļu vietas, pat atņem autovadītāja tiesības, kas situāciju ar ļaunprātīgiem nemaksātājiem nedaudz uzlabo.
“Krasa samazināšanās nav, bet ir pakāpeniska samazināšanās, kas arī ir labi," tā par parādnieku skaitu raidījumam saka Uzturlīdzekļu garantiju fonda administrācijas Juridiskās nodaļas vadītāja Linda Sparāne.
Raidījums arī ziņo, ka 90% nemaksātāju ir vīrieši.
“Ja mēs redzam, ka parādnieks izvairās, ir uz to tendence, tad ir pamats nosūtīt iesniegumu policijai par kriminālprocesa sākšanu.
Tiek piemēroti liegumi ieročiem, informācija par parādniekiem tiek nodota kredītbirojiem. Parādnieki tiek ietekmēti ne tikai ar piespiedu izpildes līdzekļiem, bet arī ar dažāda veida liegumiem. Tiem, kam ir tiesības, ietekmējam ar tiesībām. Tie, kas grib spēlēt azartspēles, bet nenodrošina uzturlīdzekļus, tad liedzam spēlēt azartspēles," skaidroja Sparāne.
Uzturlīdzekļu garantiju fonda administrācija ik mēnesi saņem vairākus tūkstošus ziņojumu par parādniekiem, kuri tomēr vēlas apmeklēt spēļu zāles. Tāpat ir parādnieki, kuriem ir liegta autovadītāja apliecības atņemšana līdz brīdim, kad tomēr alimentus sākts maksāt. No 2018. gada līdz šim autovadītāja apliecība ir liegta gandrīz četriem tūkstošiem.
“Šogad aprīlī 4872 parādniekiem bija liegts spēlēt azartspēles, savukārt martā - 4135. Ja mēs skatāmies atpakaļ tos rādītājus, 10% parādnieku tiek liegts spēlēt azartspēles,” uzsvēra Sparāne.
Kā atgādina "ReTV", par personu, kura nespēj maksāt bērna uzturlīdzekļus, maksā valsts - līdz brīdim, kad viņš, piemēram, ieguvis darbu, bet, ja cilvēks tomēr nevēlas maksāt, ar tiesas spriedumu tas tiek piedzīts atbilstoši likumā noteiktajam. “Ja, piemēram, ir darba vieta, nosūta rīkojumu uz darba vietu. Ja ir līdzekļi kontos, apķīlā kontus. Ja ir kustamā nekustamā manta, tad attiecīgi vērš piedziņu uz to," skaidroja Uzturlīdzekļu garantiju fonda administrācijas Juridiskās nodaļas vadītāja.
"ReTV" arī informē, ka uzturlīdzekļu parādam nav noilguma. Dažādo un daudzo liegumu dēļ valsts līdz šim ir atguvusi vairāk nekā divus miljonus eiro jeb 17%.