Precīza diagnozes noteikšana var būt ļoti sarežģīta, jo tā ir reta slimība, ar kuru saskaras maz ārstu, simptomi parādās neregulāri, turklāt atgādina simptomus, kas raksturīgi arī citām slimībām. HAE izpaužas kā zemādas tūska, kas var veidoties gandrīz jebkurā cilvēka ķermeņa daļā, bet visbiežāk tā skar vēderu, seju, rīkli, plaukstas, pēdas. Neārstētas hereditārās angioedēmas lēkmes 12–24 stundu laikā pakāpeniski pastiprinās un, iespējams, pat izplatās uz citu ķermeņa vietu. Tūskas lēkmes var ilgt līdz pat 5 dienām. Ja cilvēks netiek ārstēts katras lēkmes gadījumā, simptomi var atkārtoties biežāk – pat reizi 7–14 dienās.
Ja ir aizdomas par HAE, ja ir bijušas tūskas lēkmes, kas nereaģē uz pretalerģijas medikamentiem, nepieciešams doties pie ārsta alergologa vai imunologa, lai noteiktu tūsku īsto iemeslu! HAE radīto zemādas tūsku cēlonis ir proteīna C1-INH deficīts, tāpēc, lai slimību atklātu, ir vajadzīga precīza, padziļināta izmeklēšana.
Hereditārā angioedēma ir reta ģenētiska slimība, kas skar aptuveni 1 no 50 000 cilvēku pasaulē. Latvijā šobrīd ir diagnosticēti vairāk nekā 12 HAE pacienti, bet epidemioloģiskie dati liecina, ka Latvijā varētu būt 50 - 100 HAE pacientu. Hereditārā angioedēma parasti tiek pārmantota ģimenē, tomēr vienā no četriem gadījumiem HAE nav ģenētiski pārmantota, to izraisa spontāna ģenētiska mutācija.
Arī Nairai slimība netika pārmantota, tā parādījās dzīves laikā – pēc 50 gadu vecuma.
Pat tad, ja tūskas lēkme nav dzīvībai bīstama – tieši neskar elpceļus –, tā var būt ļoti grūti panesama, jo HAE izraisītās sāpes nevar mazināt ar pretsāpju medikamentiem. Daži pacienti vēdera jeb gremošanas orgānu tūskas radītās sāpes salīdzina ar dzemdību sāpēm. Diemžēl pasaules praksē zināmi gadījumi, kad, pamatojoties uz sāpēm, cilvēkiem ar vēl nediagnosticētu hereditāro angioedēmu veiktas nevajadzīgas operācijas.