Vai lielāki diski nozīmē mazāk komforta?

Skeptiķi šajā tendencē saskata būtisku trūkumu un pat sauc to par komforta slepkavu. Tomēr viņiem šai ziņā nevar īsti piekrist. Galu galā daļai auto ražotāju komforts ir neatņemama zīmola DNS sastāvdaļa, tāpēc viņi šai problēmai ir ieviesuši pārdomātus inženiertehniskos risinājumus. Piemēram, Citroën jau daudzus gadus savās ikdienas mašīnās integrē inovatīvu balstiekārtu – gan lai uzlabotu komfortu, gan arī saglabātu uzmanību piesaistošus diskus.

Protams, daudzi cilvēki pērk mašīnas ar lieliem diskiem un zema profila riepām. Viņi slavē savu izvēli un uzskata, ka šādi auto ir patiesi komfortabli. Salonā var ērti iekāpt un izkāpt, var braukt pa ceļa apmali, kā arī pārvarēt nopietnākus nelīdzenumus, jo šāds disku un riepu salikums amortizē bedru triecienus. Plus tam daudzi ir pārliecināti, ka šādā veidā auto no ārpuses izskatās skaistāks. "Tā tas vienkārši ir – daudzi dod priekšroku lielākiem diskiem, un, ja mums kaut kas patīk, mēs atrodam šādas izvēles attaisnojumu. Tā ir psiholoģija," smaida inženieris un balstiekārtu speciālists Doms Zinkevičs.

Turklāt eksperti apliecina, ka ražotāji nepārtraukti strādā pie tā, lai vairāk skaistuma nenozīmētu mazāk komforta.

Kaut ko nāksies upurēt

Doms Zinkevičs neslēpj – zemāka profila riepas un lielāki diski nozīmē, ka auto gaita kļūs stingrāka. "Pārvarot ceļa nelīdzenumus, šādas riepas vienmēr virsbūvi kratīs vairāk. Ko tas nozīmē? Lielāku troksni, jūtamākus triecienus un tā tālāk. Ja mēs salīdzinām zemāka un augstāka profila riepu, tad redzam, ka otrais variants vienmēr būs komfortablāks," viņš skaidro.

Līdzīgi ir ar lielizmēra diskiem. Galu galā – lai izgatavotu lielāku disku, ir nepieciešams vairāk materiāla, bet tas nozīmē, ka ritenis būs smagāks.

Protams, komforts tiek upurēts skaistuma vārdā. Piemēram, apvidnieki ar lielāku klīrensu tiek uzskatīti par īpaši patīkamiem vadīšanā, tomēr daudzi cilvēki pēc izbrauciena ar dažu labu pilsētas krosoveru skaidri un gaiši paziņo, ka viņi tajos vairs nesēstos. Dažiem modeļiem balstiekārta ir izveidota ārkārtīgi stingra, tāpēc salonā sēdošajiem nākas ne tikai izturēt vibrācijas, kratīšanos un dažādus balstiekārtas triecienus, bet arī lielu troksni. Par laimi, vairāki auto ražotāji šai problēmai ir raduši risinājumu.

"Braucot pa nelīdzenu ceļu, lielāka auto masa daļu trieciena absorbē pati, attiecīgi braucēji jūt mazāku satricinājumu. Bet, ja mašīnai uzstādīti lieli diski ar zema profila riepām, tad cerības uz komfortu zūd," skaidro Doms Zinkevičs. Tāpat viņš norāda, ka liela loma šajā procesā ir tieši balstiekārtai.

Risinājumu netrūkst

Tā kā riteņu diski kļūst tikai lielāki, tad patīkamākas braukšanas vārdā jauno auto balstiekārtām nākas būt arvien inovatīvākām. Un ražotāji patiešām cītīgi strādā pie tā, lai šoferiem nenāktos samierināties ar to, ka mašīnas komforts jāziedo labāka izskata dēļ.

Pēc Doma Zinkeviča teiktā, virsbūves kļūst stingrākas, savukārt amortizatori un to atsperes mīkstākas, tāpēc tiek meklēti dažādi veidi, kā tai pašā laikā uzlabot arī auto vadāmību. Piemēram, Mercedes-Benz jau daudzus gadus savās mašīnās izmanto adaptīvo balstiekārtu, un tagad tā kļūst vieda, respektīvi – skenē ceļu un pielāgo šasiju gaidāmajiem nelīdzenumiem.

Tādi zīmoli kā Audi un BMW jau daudzus gadus piedāvā maināmus braukšanas režīmus, kas balstiekārtas darbību ļauj pielāgot autovadītāja noskaņojumam un vēlmēm. Pateicoties elektriski regulējamiem piekares elementiem, braukšana ar vienu un to pašu auto var būt gan sportiska, gan arī ārkārtīgi komfortabla.

Tiesa, ceļa seguma stāvoklis visā pasaulē uzlabojas, tāpēc auto ražotāju uzdevums kļūst nedaudz vieglāks.

No premium līdz ekonomiskajai klasei

Vēl viens iemesls, kāpēc auto ražotāji labprātāk rada vizuāli skaistas mašīnas ar lielākiem diskiem un zemākām riepām, ir straujā tehnoloģiju attīstība un to izmaksu samazināšanās. "Tas ir fakts – ar katru jaunu modeļa paaudzi ražotāji mašīnās saliek arvien vairāk jaunu tehnoloģiju. Tehnoloģiju ieviešana, tā teikt, iet pa spirāli uz leju – vispirms tās tiek ieviestas luksusa segmentā, bet vēlāk arī ekonomiskajā klasē," skaidro Doms Zinkevičs.

Arvien biežāk uz ceļiem redzam salīdzinoši vienkāršas automašīnas ar pneimatisko balstiekārtu vai elektriski regulējamu piekari, kuras stingrību var mainīt ar pāris klikšķiem, vienkārši sēžot pie stūres. Citroën, kas jau gadiem ilgi kā prioritāti izvirzījis komfortu, pašā uzņēmuma pastāvēšanas sākumā izstrādāja hidropneimatisko balstiekārtu, kas ļāva baudīt ārkārtīgi komfortablu braukšanu ikvienam, kurš iegādājās šīs salīdzinoši pieejamās klases auto.

Mūsdienu Citroën modeļiem, piemēram, C4, ir hidrauliskie amortizatori. Tajos esošie papildu vārsti automātiski pielāgo amortizatoru cietību atkarībā no balstiekārtas stāvokļa. Standarta piekarē ir amortizatori un atsperes. Savukārt sistēma ar progresīvajiem hidrauliskajiem spilveniem ir aprīkota ar diviem hidrauliskajiem amortizatoriem, no kuriem viens ir paredzēts kompresijai, bet otrs dekompresijai. Šie amortizatori kustas līgani, tādējādi novēršot pēkšņus triecienus. Iespējams, izklausās sarežģīti, taču patiesībā to uzbūve ir diezgan vienkārša, nevis raķešzinātne, turklāt apkope neizmaksā tik dārgi kā pneimatiskajai piekarei. "Galu galā lielāko daļu nelīdzenumu triecienu absorbē tieši balstiekārta, un salonā sēdošie to pat nenojauš," piebilst Doms Zinkevičs.