Kāda ir Latvijas elektroenerģijas tīkla gatavība atkrastes vējam?

Īsā, tiešā atbilde patlaban būtu “nē”, jo pārvades sistēmai nav brīvas “bez mērķa” jaudu kapacitātes – sistēma mainās un pielāgojas atbilstoši tam, kāds ir elektroenerģijas patēriņš un kādas ir ražošanas jaudas. Tām jābūt balansā. Pārvades tīkla pieslēgumu maksimālā kapacitāte ir vienāda ar Latvijas maksimālo slodzi (šobrīd tā ir ~ 1300 MW), summējot to ar pieejamo starpsavienojumu jaudu. Tātad, ja strauji aug elektroenerģijas patēriņš vai iespēja pāri palikušo enerģiju caur starpsavienojumiem novadīt citām valstīm, tad rodas iespēja arī jaunu ražošanas jaudu pieslēgšanai.

Patlaban izdotas vai sagatavošanas procesā ir tehniskās prasības par ~ 2500 MW pieslēgšanu tīklam, no kuriem ~ 1600 MW ir rezervēti vēja parku projektiem un pārējie 900 MW – saules parku projektiem. Papildus tam, pašlaik 330 kV tīklā var pieslēgt ~ 500 MW jaudas Kurzemes piekrastē un ~ 1000 MW Rīgas līča Vidzemes piekrastē. Tomēr jāsaprot, ka situācija dinamiski mainās. Ja vēja parku projekti jūrā kavēsies, tad ir jārēķinās ar iespēju, ka brīvu jaudu tīklā nebūs, jo tās būs atdotas jau darbam gataviem projektiem. Tas nozīmēs, ka vai nu pieslēgties nevarēs vispār (tehnisku ierobežojumu dēļ), vai arī pieslēguma ietvaros būs jāveic būtiskāki stiprinājumi tīklā. Labā ziņa - jebkura investīcija enerģētikā nav viena gada projekts un līdz ar jaunu projektu attīstīšanu, pārvades sistēmas kapacitāte var tikt atbilstoši paaugstināta. Patlaban situācija mainās ļoti dinamiski, un iespējamās investīcijas un risinājumi ir atkarīgi no tā, cik sekmīgi attīstīsies atjaunojamo resursu elektrostacijas sauszemē.

Vēl nesen pastāvēja risks, ka pārvades tīkla jaudas tiek rezervētas, taču projekti netiek attīstīti laikā, līdz ar to nedodot iespēju kādam citam attīstīt elektroenerģijas ražošanu, jo nav iespēju to pieslēgt kopējam tīklam un nodot patērētājiem. Taču šobrīd tas ir atrisināts un publicēti jauni sistēmas pieslēguma noteikumi elektroenerģijas ražotājiem, kas dod iespēju operatoriem anulēt izsniegtās tehniskās prasības, ja pieslēguma ierīkošana nenotiek laikā vai tiek būtiski kavēta.

Pārvades sistēmas kapacitāte nav “vienīgais atbildīgais spēlētājs” dabai draudzīgās elektroenerģijas jaudu palielināšanai. Tālāki lielu atjaunojamo energoresursu pieslēgumi tīklam būs praktiski īstenojami tikai komplektā ar strauju patēriņa pieaugumu un to var nodrošināt ne tikai lietotāju (gan privātpersonu, gan uzņēmumu) patēriņš, bet arī citu elektroenerģijas tehnoloģiju attīstība, piemēram, jaunu vēja parku kombinēšana ar ūdeņraža elektrolīzes rūpnīcu. Tīkla attīstību nevar plānot tikai no Latvijas pozīcijām un jāņem vērā plāni visā Baltijas jūras reģionā. Tāpat kā tiek kopīgi domāts par atkrastes vēja attīstību Baltijas jūrā, kopīgi tiek plānota arī pārvades tīkla attīstība Baltijas jūrā.

Uzklausot pārvades tīkla attīstības plānus, patērētājam var rasties bažas, vai nepieciešamie uzlabojumi un infrastruktūras attīstība nesadārdzinās elektroenerģijas gala cenu. Jebkuram ieguldījumam pārvades tīklā ir jābūt pamatotam gan ar nepieciešamību pārvadīt vairāk jaudas, gan ar apgādes drošuma prasībām. Pārvadot papildu elektroenerģijas apjomus, operators caur pārvades tarifu saņem vairāk līdzekļu. Līdz ar to uz elektroenerģijas gala maksājumu apjomu tam nevajadzētu atsaukties, jo tiks pārvadīta papildu elektroenerģija, turklāt par paša pieslēguma izveidi maksā ražotājs. Papildu izdevumi saistībā ar apgādes tīkla drošības uzlabojumiem var nebūt izjūtami, jo līdz ar lielākām ražošanas jaudām, pati elektroenerģijas cena būs ievērojami zemāka, tādēļ gala maksājums kopumā paredzams mazāks.

Lai raksturotu pārvades tīkla infrastruktūras iespējas jaunu ražošanas jaudu, tostarp vēja parku jūrā, pieslēgšanai, Latvijas pārvades sistēmas operators AS "Augstsprieguma tīkls" ir modelējis dažādus scenārijus, ir gatavs rīkoties atbilstoši tam, kāda veida projekti tiks attīstīti, pielāgoties visu nepieciešamo jaudu uzņemšanai un savu funkciju veiksmīgai izpildei. Reālā situācija būs atkarīga no tā, kādā tempā un kādā secībā attīstīsies plānošanā esošie projekti gan vēja enerģijas ieguvei sauszemē, gan jūrā.