Krievijas valdības atbalstītais lēmums atļaut nelegāli ievest valstī elektronikas preces, kuru likumīgu importēšanu aizliedz rietumvalstu noteiktās sankcijas, uzskatāmi ilustrē gan lēmuma pieņēmēju morāles normas, gan arī valsts iedzīvotāju patieso skatījumu uz Krievzemē ražotajām precēm. Teorētiski patērētāju elektronikas ražotāju Krievijā un tai draudzīgajā Baltkrievijā netrūkst, taču iedzīvotāju mājokļos daudzkārt biežāk redzami labi zināmo globālo zīmolu – Samsung, LG, Electrolux, Huawei, Xiaomi, Philips, Toshiba, Bosch un daudzu citu produkti. Viedtelefonu tirgū dominē Samsung un Xiaomi, kopā kontrolējot gandrīz divas trešdaļas tirgus pīrāga, bet augstākais sociālā statusa apliecinājums joprojām ir trešajā vietā esošais Apple iPhone. Zināmās aprindās cilvēkiem bez «āboltelefona» labāk nemaz nerādīties, lai nekļūtu par pārējo apsmiekla objektu.

Briestot gadiem vai pat desmitgadēm ilgai dzīvei aiz «dzelzs priekškara», Krievijas iedzīvotājiem jārēķinās, ka visiem pie nelegāli ievestajiem iPhone neizdosies tikt. To apzinās arī valsts līderi, tādēļ jau 12. februārī, vēl pirms iebrukuma Ukrainā vicepremjers Dmitrijs Černišenko izsludināja lēmumu aktivizēt patērētāju elektronikas ražošanu un panākt, lai līdz 2030. gadam vismaz viens no Krievijas ražotājiem izaugtu par Top-5 līmeņa tehnoloģiju uzņēmumu pasaulē. Ambiciozais plāns «uz papīra» izskatās vareni, taču ar tā īstenošanu varētu arī neveikties tā, kā iecerēts.