Golubeva racionālu apsvērumu dēļ izvēlējās nebūt par cēloni krīzei valdībā, uzskata Rajevskis

Viņš atzīmēja, ka, vadoties no ministres preses konferencē paustā, Golubeva nemanto Ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa (JV) uzticību. Ticami, ka ministre tika nostādīta dilemmas priekšā - vai nu viņa no amata atkāpjas, vai premjers prasa viņas demisiju. Lielā mērā valdība "palūdza" iekšlietu ministrei atkāpties.

Tāpat politologs skaidroja, ka valdības stabilitātes dēļ iekšlietu ministre tika "noziedota", jo premjers nav gatavs situācijai, ka valdība kļūst mazāka par vienu politisko spēku. Rajevskis norādīja arī uz Nacionālās apvienības (NA) retoriku. NA bija gatava aiziet no valdības un atbalstīt mazākuma valdību, savukārt "Attīstībai/Par!" (AP) nevienā mirklī stingru retoriku neesot lietojusi.

Pēc politologa paustā, AP norādīja, ka tāda situācija partijai nav pieņemama un ka tā atbalstīs savu ministri.

Rajevskis uzsvēra, ka AP retorika bija par kārtu maigāka. Tas, iespējams, liecina, ka Kariņam bija vienkāršāk piedāvāt iekšlietu ministrei aiziet pašai vai arī lūgt viņas demisiju.

Runājot par to, vai NA nav šādi rīkojusies, domājot par gaidāmajām Saeimas vēlēšanām, politologs uzsvēra, ka tas, kas notika pie pieminekļa Uzvaras parkā, emocionāli skāra daudzus cilvēkus. Atbilde no sabiedrības puses bija saasināta un tas nav tikai vienas sabiedrības "burbuļa" jautājums.

"Šis bija pilnasinīgs un plašs neapmierinātības vilnis, kas pie viena piespiedis gan Saeimai, gan Rīgas domei paātrināti pieņemt lēmumu par objekta Uzvaras parkā demontāžu. Turklāt tiek vākti arī ziedojumi pieminekļa nojaukšanai. Tas viss parāda, ka NA ļoti labi sajuta sabiedrības sentimentu," sacīja Rajevskis.

Viņš piekrita, ka politiskās partijas ņem vērā arī to, kā būt populārām savu vēlētāju acīs, tomēr šeit, iespējams, vairāk nostrādāja sabiedrības sentiments, kas lielā mērā ietekmēja arī Ministru prezidenta lēmumu.

Tāpat Rajevskis pieļāva, ka tikt pie jauna iekšlietu ministra varētu nebūt viegli un ātri, jo, pirmkārt, ir jāsameklē un jānosauc kandidāts, otrkārt, tam vēl jātiek pie koalīcijas partneru atbalsta un jāsaņem pielaide valsts noslēpumam.

Turklāt no jaunajā iekšlietu ministra tiks gaidīts daudz, ņemot vērā drošības situāciju valstī.

Jautāts, vai AP tagad varētu nākt klajā ar saviem politiskajiem ultimātiem, politologs norādīja, ka AP ir "kaut kas jāparāda". Ja skatās politiski, iekšlietu ministres demisija izskatās pēc pārāk vieglas sakāves - AP salīdzinoši viegli padevās. Pēc Rajevska paustā, jārēķinās, ka no AP puses būs atbildes soļi, jo maz ticams, ka viņi tik vienkārši grib atdot uzvaru NA.

Runājot par Kariņa iespējamo piedāvājumu iekšlietu ministrei demisionēt, politologs uzsvēra, ka tas ir saistīts ne tikai ar sabiedrības noskaņojumu par notikumiem Uzvaras parkā, bet arī ar vēlmi saglabāt vairākuma valdību, kurai ir atbalsts parlamentā. Ministru prezidents nav vēlējies vadīt tādu vārgu veidojumu kā mazākuma valdību.

Kā ziņots, iekšlietu ministre nolēmusi demisionēt, pirmdien žurnālistiem paziņoja ministre.

Politiķe šodien esot uzzinājusi, ka, "nesagaidot Iekšlietu ministrijas analītisko ziņojumu par iekšlietu dienestu", premjers ir pakļāvies NA spiedieniem un nav vairs gatavs atbalstīt viņas darbu. Šādos apstākļos viņa ir nolēmusi atgriezties kā deputāte Saeimā.