Trīs iespējamie nākotnes scenāriji. Kuru izvēlēsimies? (1)

Starptautiskā Zinātnes padome, kas ir organizācija, kuras mērķis ir apvienot visas pasaules zinātnes institūcijas, publicējusi trīs iespējamos scenārijus, kas varētu veidoties līdz 2027. gadam. Pie ziņojuma strādājuši 20 sabiedrības veselības, virusoloģijas, ekonomikas, uzvedības zinātnes, ētikas un socioloģijas eksperti.

Tiesa, ekspertu ziņojums nav nekāda gaišredzība, tomēr tas var palīdzēt izšķirt iespējamos rīcības pasākumus, kurus pasaules valdības varētu sākt, lai mazinātu pandēmijas radīto postu.

Ir skaidrs, ka mazināt pandēmiju un vīrusa izplatību nākotnē varētu tikai ar vakcīnu pilnveidošanu un izplatīšanu pasaules valstīs.

Pirmais scenārijs

Ja pilnībā vakcinēto pieaugušo cilvēku skaits visā pasaulē palielināsies no aptuveni 61% līdz 80%, tad glābtas būs daudzas dzīvības, kā arī ievērojami ierobežota jaunu vīrusa variantu rašanās iespēja. Turklāt tādā gadījumā arī uzlabotos cilvēku garīgā veselība un ekonomika.

Tomēr pat tik optimistiskā scenārijā koronavīruss nekur nepazudīs, bet gan tā izplatīšanās būs vieglāk kontrolējama.

Tiesa, visticamāk, šis scenārijs nepiepildīsies, jo pasaules valdības līdz šim tiecas koncentrēties uz savām nacionālajām stratēģijām nevis uz starptautisku sadarbību.

Otrais scenārijs

Mūsu gausā rīcība līdz šim liecina, ka, visticamāk, vakcinācijas temps nepārsniegs 70%. Ja tā būs, tad vīruss varētu kļūt endēmisks un sezonāls. Proti, atsevišķās valstīs noteiktā laikā norisināsies strauji vīrusa uzplaiksnījumi, kuru rezultātā slimnīcas kļūs pārslogotas.

Ziņojumā vēstīts, ka līdz 2027. gadam “palielināsies globālā nevienlīdzība”, bet ANO Ilgtspējīgas attīstības mērķi tiks atlikti par vismaz desmit gadiem.

“Galvenās mācības ir visai skaidras. Lai arī akūtā pandēmijas fāze varētu tuvoties beigām valstīs, kurās vakcinācijas temps ir lielāks, riski joprojām ir augsti, kamēr daudzās valstīs vēl nav pieejamas efektīvas vakcīnas. Joprojām var veidoties jauni varianti, tāpēc modrība un vakcīnu attīstība joprojām ir nepieciešama,” rakstīts ziņojumā.

Vissmagāk cietīs bērni un vecāki cilvēki. Valstīs, kurās dzīves līmenis ir zemāks, nākotnē saskarsies ar veselības sistēmas sabrukumu un pārtikas trūkumu.

Trešais scenārijs

Ja populisms un nacionālisms turpinās pieaugt, ziņojuma autori uztraucas, ka uzticība starp valstu valdībām un starp valdībām un tautu cietīs vēl vairāk, samazinot vakcinācijas tempu.

To dēvē par “nokavētās atlabšanas” scenāriju. Ģeopolitiskajai spriedzei pieaugot, protekcionisma politika varētu nopietni kaitēt starptautiskajai sadarbībai. Lai tiktu galā ar pasaulē valdošo krīzi, ir nepieciešams tieši pretējais.

Šajā scenārijā pret Covid-19 vakcinēti būs tikai 60% no pasaules populācijas. Nabadzīgākajām valstīm arī būs ierobežota piekļuve vakcīnām un pretvīrusu medikamentiem.

“Rezultātā Covid-19 lielākoties paliks nekontrolējams, postoši atgriežoties daudzās pasaules vietās,” rakstīts ziņojumā.

Lai izvairītos no drūmā scenārija, eksperti saka, ka valdībām nepieciešams sadarboties un ieguldīt līdzekļus veselības aprūpes sistēmās, kā arī mazināt nevienlīdzību izglītībā un labklājībā.

Ir arī iespējams, ka klimata pārmaiņas nākotnes pandēmijas padarīs vēl ilgākas un postošākas, tāpēc domāt par vidi mums apkārt ir svarīgāk kā jebkad.