Kas ir Zemes biezākais un plānākais slānis?

Tiesa, pateicoties zinātniskajiem instrumentiem un seismiskajiem viļņiem zemestrīču laikā, zinātnieki ir spējuši izveidot Zemes iekšienes karti. Mūsu planēta sastāv no četriem slāņiem: garozas, mantijas, ārējā kodola un iekšējā kodola. Augšējais slānis jeb Zemes garoza ir visplānākais – vidēji 30 kilometru biezumā zem sauszemes un tikai 5 kilometru biezumā zem okeāna. Dažās vietās zem sauszemes garoza var sasniegt arī 80 kilometru biezumu, rakstīts izdevumā "Mental Floss".

Zemākās garozas daļas kopā ar mantijas augšējo slāni veido litosfēru, kur atrodamas Zemes tektoniskās plātnes. Zem litosfēras atrodas astenosfēra, bet pēc tam mantijas zemākā daļa. Starp zemāko mantijas daļu un ārējo kodolu atrodas slāņu kombinācija. Kopumā mantija ir Zemes biezākais slānis, kas iesniedzas līdz aptuveni 2900 km dziļumam.

Mantija galvenokārt sastāv no cietiem iežiem, no kuriem lielākā daļa ir silīcija-skābekļa savienojumi jeb silikāti. Olivīns un granāts šeit spēlē nozīmīgāko lomu. Līdz ar silikātiem tur ir arī dzelzs, kālijs, kalcijs un citi elementi. Mantija arī ir ārkārtīgi karsta – no aptuveni 200 līdz 4000 grādiem pēc Celsija skalas.

Zem mantijas savukārt ir aptuveni 2200 kilometru biezs ārējais kodols, kas lielākoties sastāv no šķidra niķeļa un dzelzs.

Visbeidzot mēs nonākam līdz iekšējam kodolam – cietas dzelzs, niķeļa un citu vielu bumbai, kuras rādiuss ir aptuveni 1220 kilometru. Temperatūra iekšējā kodolā var sasniegt 5430 Celsija grādus, kas līdzinās temperatūrai uz Saules. Lielā spiediena dēļ dzelzs kodolā tomēr neizkūst.

Ja saskaita iekšējā un ārējā kodola biezumus, tad sanāk, ka tie ir biezāki nekā mantija, tomēr, ņemot vērā, ka tie tiek uztverti kā atsevišķi slāņi, mantija paliek par biezāko Zemes slāni.