Kopš maija sākuma pasaules lielākie alu iedobumi kļuvuši par vienu unikālu dabas veidojumu bagātāki.
Video ⟩ Ķīnā atrod gigantisku klinšu piltuvi jeb “Debesu bedri” (1)
Proti, Ķīnas dienvidos, Guanksi Žuangas autonomajā reģionā, Lejas apgabalā, atklāta gigantiska karsta piltuve – karsta procesā veidojusies reljefa forma, kas parasti veidojas piltuves formātā pazemes iežu šķīšanas laikā.
Žangs Huanhai, vecākais Ķīnas Ģeoloģisko pētījumu Karsta ģeoloģijas institūta pētnieks, sacīja, ka piltuve, kas atrodas netālu no Pinga ciemata, ir 306 m gara, 150 m plata un 192 m dziļa, ar kopējo tilpumu 5 miljoni m3.
Zinātnieki to kategorizē kā liela mēroga piltuvi jeb iežu dobumu. Konkrētajās iežu sienās, kā min Huanhai, ir trīs lielas alas, kas jau agrāk ir veidojušās no piltuves.
Savukārt tās gultne ir noklāta ar labi saglabājušos mežu, kurā sastopamas retas koku un augu sugas.
Ekspedīcijas grupas “Guangxi 702” vadītājs Čens Liksins sacīja, ka šie senatnīgie koki piltuves gultnē ir vairāk nekā 40 metrus augsti, savukārt blīvie, leknajām lapām apskautie augi, kas rada gultnes ēnu, sniedzas cilvēka plecu augstumā.
Ekspedīcijas dalībnieki mēroja simts metrus pa klinšu sienām, pavadot vairākas stundas, lai nokļūtu līdz gultnei.
Šos dabas veidojumus sauc arī par “Debesu bedrēm”, un tie, lai arī sastopami visos kontinentos, visbiežāk tiek atrasti tieši Ķīnas, Meksikas un Papua Jaungvinejas reģionos.