/nginx/o/2022/05/17/14556862t1h5a6f.jpg)
Astoņkājis ir viena no inteliģentākajām dzīvajām radībām, kāda ir sastopama uz planētas Zeme, – tiem ir ārkārtīgi sarežģīta nervu sistēma, tie ir izcili problēmu risinātāji un domātāji ar unikālām spējām mainīt krāsu, ādas faktūru un formu, ieslēpties apkārtējās vides fonā tā, lai neviens tos nepamanītu. Norauts tausteklis – tā astoņkājim nav problēma, jo to vienmēr var ataudzēt. Taču astoņkāju mātītēm ir kāds būtisks trūkums – vajadzība mirt pēc dzemdībām. Kādēļ tā?
Tātad, astoņkāju mātītes dzemdē tikai reizi mūžā, tās perē strēķīti olu, līdz no tām izšķiļas jaunie astoņkājēni.
Pēc tam tās sevī palaiž pašiznīcināšanās programmu – pārtrauc ēst, apzināti izkāmē, dažas pat cenšas paātrināt nāves iestāšanos, dauzoties pret akvārija sienām, plēšot sev nost ādu un apēdot pašas savus taustekļus.
Taču arī tēviņiem neklājas vieglāk – mātītes nereti tos apēd, vai arī tie mirst dažus mēnešus pēc mātītēm.
/nginx/o/2022/05/17/14556867t1hf80d.jpg)
Turklāt šie dzīvnieki ir aktīvi kanibālisma piekritēji – viens no šīs šausminošās nāves “spirāles” iemesliem ir centieni pasargāt mazuļus no apēšanas, jo mātes bieži vien to arī izdara.
Diemžēl jaunie astoņkājēni jau no mazotnes ir nolemti dzīvei vientulībā bez vecākiem. Kad tie izšķiļas, viņu māte ir mirusi, drīz pēc tam arī tēvs.
Astoņkāju savādie dzīve paradumi ir fascinējuši pētniekus jau kopš 1940. gadiem – 1944. gadā tika izvirzīta hipotēze, ka pārošanās kļūst par palaidējmehānismu molekulu līmenī pašdestrukcijai jūras dzīvnieku vidē.
Pēc teju astoņdesmit gadiem zinātnieki ir sapratuši, ka pārošanās astoņkāju mātītēm būtiski maina bioķīmiskos procesus, ko ietekmē dažādu hormonu sastāvā esošais holesterīns.
Holesterīns regulē gan svaru, gan šūnu membrānu elastību, gan arī stresa hormona ražošanu, sacīja Čikāgas Universitātes pētnieks, molekulārais biologs Z. Jans Vangs.
Cilvēkam augsts holesterīna līmenis atsevišķos gadījumos var novest pie smagām slimībām, turklāt izraisīt uzvedības un attīstības traucējumus, tostarp pašsavainošanās tendences.
Līdzīgi notiek astoņkājiem.
Viens no iemesliem, kāpēc pētnieki tik ilgu laiku neizprata šo fenomenu, bija fakts, ka pie astoņkāju rīcības “vainīga” neliela smadzeņu daļiņa – tā saucamais endokrīnās sistēmas iekšējās sekrēcijas dziedzeris, kas pielīdzināms cilvēka ķermenī esošajai hipofīzei.
Tai ir liela nozīme seksuālajā attīstībā un novecošanas procesos.
Astoņkāju tuvojošās nāves klātbūtnē pēc pārošanās šis dziedzeris aktivizē ģenētiskās izmaiņas, regulējot seksa hormonus, holesterīnu.
Zinātnieki ir vienisprātis, ka astoņkāji pirms nāves kļūst neprognozējami un ka vēl ir daudz darba, lai precīzi noteiktu viņu rīcības motivāciju.
Pētījuma oriģināls publicēts vietnē “Current Biology”.
/nginx/o/2022/07/26/14719226t1h1286.png)