Aktuālais frontē ⟩ Arī citi Eiropas politiķi aicinājuši Ukrainu "glābt Putina reputāciju"

"Kopumā ne tikai Makrona kunga, bet vēl vairāku Eiropas politiskajai sabiedrībai piederošu cilvēku izteikumi ir nedaudz dīvaini... Saprotams, ka ukraiņu sabiedrība neatbalstīs šādas prasības nekādā veidā," norādīja Podoļaks. "Otrkārt, jebkura piekāpšanās Krievijai nozīmēs trešo Minsku un attiecīgi atliktu karu."

"Eiropas politiskajai elitei tas jāsaprot, kad tiek izteikti tādi paziņojumi," uzsvēra Zelenska kancelejas pārstāvis, piebilstot, ka ukraiņi apzināti uz neko tamlīdzīgu neielaidīsies.

Viņš norādīja, ka jebkāda piekāpšanās novedīs pie jaunām prasībām no Krievijas puses.

"Man 83. kara dienā vispār nav saprotams, kāpēc Eiropā vēl parādās tādas domas... Viņi, domājams, vēlas atgriezties pie sev ierastajiem darījumu veikšanas noteikumiem ar Krieviju, taču man liekas, ka nekā tāda vairs nebūs, jo fiksēti liela mēroga Krievijas kara noziegumi," piebilda Podoļaks.

Viņš norādīja, ka Eiropai korektāk jāizturas, plānojot vēlamo kara noslēgumu.

"Tā nedrīkst būt piekāpšanās Krievijai. Tām jābūt vienīgi Ukrainas prioritātēm," uzsvēra ukraiņu amatpersona.

No "Azovstaļ" atkal izved karavīrus; Melitopolē uzspridzināts krievu bruņuvilciens

No Mariupoles tērauda rūpnīcas "Azovstaļ" teritorijas otrdien tika izvesta jauna Ukrainas karavīru grupa.

No rūpnīcas teritorijas izbrauca vismaz septiņi autobusi ar Ukrainas karavīriem, un tos pavadīja prokrieviskie bruņotie spēki. Aculiecinieks pavēstīja "Reuters", ka ne visi karavīri autobusos izskatījās ievainoti.

"Reuters", Ukrainas un Krievijas mediji vēlāk ziņoja, ka karavīri aizvesti uz labošanas koloniju Olenivkā, kas atrodas tā sauktās "Doņeckas tautas republikas" separātistu kontrolētajā teritorijā.

Krievijas Izmeklēšanas komiteja otrdienas vakarā paziņoja par plāniem nopratināt pulka "Azov" karavīrus, kas no "Azovstaļ" aizvesti uz Krievijas karaspēka kontrolēto teritoriju. Komiteja arī pastāstīja par vārdā nenosaukta "britu algotņa" nopratināšanu, kura liecībām saskaņā ar Krievijas izmeklētāju ieceri vajadzētu pierādīt Kijevas vainu "Ukrainas režīma organizētā provokācijā" Bučā.

Krievijas Valsts domē ir izskanējuši aicinājumi neatdot Ukrainai pulka "Azov" karavīrus, bet trešdien Valsts domes deputāti izskatīs lēmuma projektu, kas aizliegtu "nacistisko noziedznieku apmaiņu".

Otrdien arī kļuva zināms, ka Krievijas Ģenerālprokuratūra aicinājusi Augstāko tiesu atzīt Ukrainas pulku "Azov" par teroristisku organizāciju un aizliegt tās darbību valsts teritorijā.

Ukrainas karavīri pirmdien sāka atstāt "Azovstaļ", kas bija pēdējais to noturētais objekts Mariupolē. Pirmdien pa humāno koridoru 53 smagi ievainotie tika evakuēti uz medicīnas iestādi Novoazovskā, bet vēl 211 karavīri pa humāno koridoru tika aizvesti uz Olenivku. Gan Novoazovska, gan Olenivka atrodas Krievijas okupētajā teritorijā. Pēc Ukrainas amatpersonu sacītā, evakuētos "Azovstaļ" aizstāvjus vēlāk paredzēts apmainīt pret Ukrainas sagūstītajiem Krievijas karavīriem.

Okupētajā Melitopolē uzspridzināts krievu bruņuvilciens

Krievijas karaspēka okupētajā Melitopolē trešdien uzspridzināts krievu bruņuvilciens, ziņo Zaporižjas apgabala aizsardzības štābs.

Saskaņā ar sākotnējo informāciju zem krievu bruņuvilciena noticis ar tālvadības pulti iedarbināmas mīnas sprādziens, teikts štāba paziņojumā.

Tiek ziņots, ka bruņuvilciena sastāvā bijuši desmit vagoni un ka sprādziens noticis zem vagona, kurā uzturas vilciena apkalpe.

Bojāti divi sliežu ceļi, apturot gan bruņuvilcienu, gan aiz tā sekojošo sastāvu ar desmit degvielas cisternām.

Likvidēto iebrucēju skaits vēl tiek precizēts.

Krievijas dzīvā spēka zaudējumi sasniedz 28 300 karavīru

Krievijas karaspēka dzīvā spēka zaudējumi Ukrainā līdz trešdienas rītam sasnieguši aptuveni 28 300 karavīru, ziņo Ukrainas armijas ģenerālštābs.

Kopš iebrukuma sākuma Krievijas spēki zaudējuši 1251 tanku, 3043 bruņutransportierus, 585 lielgabalus, 199 daudzstobru reaktīvos mīnmetējus, 91 zenītartilērijas iekārtu, 202 lidmašīnas, 167 helikopterus, 2137 automobiļus un autocisternas, 13 kuģus un ātrlaivas, 441 bezpilota lidaparātu, 43 specializētās tehnikas vienības un 102 spārnotās raķetes.

Krievijas zaudējumu apmērs tiek precizēts, jo informācijas ieguvi traucē karadarbība.

Kijivā par civiliedzīvotāja noslepkavošanu sāk tiesāt Krievijas karavīru

Tiesa Kijivā par civiliedzīvotāja nogalināšanu trešdien sāk tiesāt Krievijas armijas tanku nodaļas komandieri Vadimu Šišimarinu.

Šis ir pirmais gadījums, kad tiesas priekšā saukta Krievijas militārpersona par civiliedzīvotāja slepkavību šī kara laikā.

Lietu izskatīs Kijivas Solomjankas rajona tiesa. Pirmā sēde, kas bija veltīta procedūras jautājumiem, notika piektdien, taču tagad tiesa lietu sāks izskatīt pēc būtības.

Izmeklēšanā noskaidrots, ka šis 21 gadu vecais karavīrs 28.februārī noslepkavojis neapbruņotu Sumu apgabala Čupahivkas ciemata iedzīvotāju, kurš pa ceļa malu stūma velosipēdu.

Prokuratūra norāda, ka pirms tam kolonnu, kurā atradās seržants Šišimarins, iznīcinājusi Ukrainas armija. Bēgot viņš kopā ar vēl četriem kolēģiem no automātiem atklāja uguni uz privāto automašīnu un to nolaupīja.

Pēc tam iebrucēji ar nolaupīto automašīnu iebrauca ciematā. Tur viņi ieraudzīja vīrieti, kurš atgriezās mājās un runāja pa telefonu. Viena no militārpersonām pavēlēja seržantam nogalināt civiliedzīvotāju, lai viņš par iebrucējiem nepaziņotu Ukrainas armijai.

Šišimarins ar automātu vairākas reizes iešāva 62 gadus vecajam vīrietim galvā, viņu nogalinot.

Apsūdzētais, kurš ir no Sibīrijas pilsētas Irkutskas, atrodas apcietinājumā. Viņam draud desmit līdz 15 gadu ilgs cietumsods vai mūža ieslodzījums.

Ukrainas karaspēks vasarā varētu doties pretuzbrukumā visās frontēs

Ukrainas bruņotie spēki jūnija beigās vai jūlija sākumā varētu doties pretuzbrukumā Krievijas spēkiem visās frontēs, televīzijā paziņoja Ukrainas iekšlietu ministra ārštata padomnieks Rostislavs Smirnovs.

"Mums jāsaprot, ka tuvākajā perspektīvā mēs dosimies pretuzbrukumā visās frontēs. Tomēr, nosacīti runājot, tas nenotiks rīt vai parīt," sacīja Smirnovs.

Viņš atzina, ka pašlaik Ukrainas galvenais stratēģiskais uzdevums ir nodarīt iespējami lielāku kaitējumu ienaidniekam. "Mums jāsaprot, ka mums ir cilvēku rezerves, mums pienāk tehnika, mēs mācāmies ar citu tehniku, un tā nav Krievijas Federācijai. Ja mēs turēsimies pie šīs stratēģijas, tad mēs drīz sāksim gūt ievērojamu pārsvaru, jo mums pastāvīgi nāk klāt, bet viņiem - ne," teica Smirnovs.

Runājot pa Ukrainas būtisku pārākumu visu šo faktoru apvienojuma dēļ, ministra padomnieks pauda viedokli, ka pretinieks diezgan nopietni sajutīs Ukrainas pretuzbrukumu jūnija beigās vai jūlija sākumā.

Viņš uzsvēra, ka stratēģiskajā līmenī Ukraina jau ir uzvarējusi, bet tas nenozīmē, ka "karš beigsies rīt".

Smirnovs atzīmēja, ka Krievijai vispārējas mobilizācijas jautājums pašlaik nav darba kārtībā. Tās izsludināšanas iespējamību viņš vērtēja kā diezgan zemu, jo to ietekmē vairāki faktori.

Smirnovs sacīja, ka pirmais faktors ir Krievijas pilsoņu bailes no kara. "Ja paņem socioloģiskos pētījumus, tad viņi ir par specoperāciju, bet ir pret karu ar Ukrainu. Otrais - no tiem pašiem socioloģiskajiem pētījumiem [izriet], ka tur vairāk nekā 80% ir pret mobilizāciju, jo mobilizācija ir par karu. Un trešais faktors - es uzskatu, ka lielai mobilizācijai vienīgais globālais logs Putinam bija 9.maijā. Viņš toreiz neizsludināja šo mobilizāciju, un esmu pārliecināts, ka viņš arī turpmāk to nedarīs," sacīja Smirnovs.

Viņš piebilda, ka Putinam tomēr paliek iespēja veikt tā saukto slēpto mobilizāciju.

Krievijas vicepremjers apmeklē okupēto Hersonas apgabalu

Krievijas vicepremjers Marats Husnuļļins otrdien apmeklēja Ukrainas dienvidos esošā Hersonas apgabala teritoriju, kuru ir okupējis Krievijas karaspēks.

Husnuļļins apmeklējuma laikā paziņoja, ka Hersonas apgabalam vajadzētu ieņemt "cienīgu vietu mūsu krievu saimē", ziņoja Krievijas informācijas aģentūra "RIA Novosti".

Krievijas karaspēks 1.maijā ieviesa Krievijas rubli kā oficiālu valūtu Hersonas apgabalā. Hersonas apgabalā krievu okupantu izveidotās administrācijas vadītāja vietnieks Kirils Strjemousovs 11.maijā paziņoja, ka apgabals vērsīsies pie Krievijas prezidenta Vladimira Putina ar lūgumu uzņemt to Krievijas sastāvā.

"Hersonas pilsēta - tā ir Krievija, nekādas HTR (Hersonas tautas republikas) Hersonas apgabala teritorijā veidotas netiks, referendumu nebūs. Tas būs viens vienīgs rīkojums uz Hersonas apgabala vadības Krievijas prezidentam adresētā aicinājuma pamata," Krievijas ziņu aģentūras citēja kolaboracionista vārdus.

Viņš attaisnoja atteikšanos no referenduma rīkošanas ar to, ka līdzīgs referendums Krimas pussalā, kuru pēc tam 2014.gadā anektēja Krievija, netika starptautiski atzīts.