/nginx/o/2022/07/26/14719226t1h1286.png)
:format(webp)/nginx/o/2022/05/18/14558010t1h04fb.jpg)
Zoba fosilija, ko pētnieki atraduši kādā kalnu alā Laosas ziemeļos, ir pirmais pierādījums tam, ka izmirusī cilvēku suga, Deņisova cilvēki, reiz dzīvojuši Āzijas dienvidaustrumos.
Zobs pierāda, ka Āzijas dienvidaustrumos reiz dzīvojuši noslēpumainie Deņisova cilvēki
Pētījumā, kas publicēts zinātniskajā žurnālā “Nature Communications”, pētnieki raksta, ka lielais dzeroklis reiz atradies jaunas Deņisova meitenes mutē. Viņa dzīvojusi pirms 164 000 līdz 131 000 gadu.
“Mēs vienmēr uzskatījām, ka Deņisova cilvēki reiz bija šajā pasaules daļā, tomēr mums nekad nebija fizisku pierādījumu. Šis ir viens sīks pierādījums, ka viņi tiešām tur dzīvoja,” teica viena no pētījuma autorēm Laura Šeklforda.
Here, the authors report a hominin molar from Tam Ngu Hao (Cobra Cave), dated to 164-131 kyr. They use morphological and paleoproteomic analysis to show that it likely belonged to a female Denisovan https://t.co/ieC8EcLYuK @Indi750@clementzanolli
— Nature Communications (@NatureComms) May 17, 2022
Laura Shackelford
Deņisova cilvēku zobi un pirkstu kauli pirmo reizi tika atrasti Sibīrijā un Tibetā 2010. gadā. DNS pārbaudes atklāja, ka šie izmirušie hominīdi sajaucās ar neandertāliešiem un modernajiem cilvēkiem un ir senči Austrālijas un Klusā okeāna populācijām.
Nupat atklātā zoba fosilija savukārt sniedz ģeogrāfisku saikni starp senajiem hominīdiem un mūsdienu cilvēkiem. Tas arī pierāda, ka Deņisova cilvēki apdzīvojuši plašas teritorijas un ir spējuši pielāgoties dažādiem klimata apstākļiem.