Vakar Somija un Zviedrija iesniedza savus pieteikumus dalībai Ziemeļatlantijas līguma organizācijā jeb NATO, uz ko optimistiski raugāmies arī Baltijas jūras reģiona drošības kontekstā. Lai gan NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs pārliecinoši izteicies, ka būtisku šķēršļu šo ziemeļvalstu integrācijai aliansē nebūs, Turcija nav atkāpusies no dumpinieciskās pozīcijas. Ja Somija un Zviedrija tiks uzņemtas NATO, tad šī alianse kļūšot par “vietu, kur koncentrējas teroristisko organizāciju pārstāvji”, šonedēļ izteicies Turcijas prezidents Erdogans.

Lai valsti varētu uzņemt NATO aliansē, tās pieteikumam jāsaņem visu 30 esošo dalībvalstu piekrišana. Tāpēc Turcijas izrādītā pretestība draud aizkavēt vai sliktākajā gadījumā pat bloķēt Somijas un Zviedrijas vēsturisko pievienošanos militārajai aliansei. Pētnieki spriež, ka Turcijas aizvien autoritārākais līderis plāno izmantot šo situāciju, lai iegūtu maksimālus labumus no sabiedrotajiem paša politiskajām vajadzībām.

Kā galveno iemeslu, kāpēc Turcijas valdība nevar atbalstīt Somijas un Zviedrijas pievienošanos NATO, Erdogans uzsver šo valstu pretrunīgo attieksmi pret Turciju dažādos jautājumos pēdējo gadu laikā. Zviedrija 2019. gadā apturēja bruņojuma piegādes Turcijai, protestējot pret tās operācijām Sīrijas pilsoņu karā. Savukārt apsūdzības par patvēruma sniegšanu teroristiem sakņojas tajā

Komentāri
CopyLinkedIn Draugiem X