Lietotā apģērba jaunā dzīve: tekstila šķirošanas pieredze Aizkrauklē

Nelielā pilsēta, kas radās 20. gadsimta 60. gados, pateicoties Pļaviņu HES celtniecībai, un līdz 1990. gadam tika saukta par Stučku (par godu Pēterim Stučkam), pārsvarā apbūvēta ar padomju laiku daudzdzīvokļu blokmājām, tomēr pirmais iespaids ir labs - pilsēta ir sakopta, zaļa, mājīga. Kamēr liela daļa pašvaldību vēl kavējas sākt dalītu tekstilmateriālu savākšanu, Aizkraukles novada pašvaldība pagājušā gada vasarā spēra drosmīgu soli – sāka lietotā tekstila šķirošanu.

Soli priekšā!

Kad SIA "Aizkraukles KUK" ar pašvaldību vienojās pilsētā un tuvējā Aizkraukles pagastā uzstādīt tekstila atkritumu šķirošanas konteinerus, bija bažas, vai projekts izdosies un pilsētnieki šķiros apģērbu. Šobrīd šaubu vairs nav - aizkrauklieši konteinerus piepilda tik naski, ka tie jātukšo biežāk, nekā bija plānots sākumā. Turklāt sašķirotā tekstila kvalitāte pieaug - cilvēki nodod vēl labas, tīras, dažreiz pat jaunas drēbes. "Tekstila šķirošanu ieviesām, jo redzējām, cik daudz tekstila materiālu, vēl labā stāvoklī, nonāk atkritumos. Tekstils veido atkritumu masu, ko vienkārši norakt ir neekoloģiski un bezjēdzīgi," stāsta SIA “Aizkraukles KUK” vadītājs Zemgus Vītoliņš. Otrs iemesls: no 2025. gada dalīta tekstilmateriālu savākšana būs obligāta visā valstī.

Sākumā aizkrauklieši meklēja sadarbības iespēju ar lielajiem atkritumu apsaimniekošanas operatoriem, bet, nesagaidījuši pozitīvu atbildi, nolēma rīkoties paši.

"Interese par mums nebija, jo vajadzīgas lielas investīcijas - konteiners vien maksā ap tūkstoš eiro, plus nav garantijas, ka tajā nonāks derīgas lietas. Pieredze rāda: jo tālāk no Rīgas, jo nekvalitatīvākas lietas nonāk konteineros. Pirms gada pieņēmām lēmumu rīkoties - sakārtojām loģistiku, noslēdzām līgumus, saņēmām atļauju no Valsts vides dienesta." Uzņēmuma vadītājs saka, ka iedzīvotāju interese par iespēju nodot apģērbu izrādījusies necerēti liela. Saplēsts, netīrs apģērbs drīzāk ir izņēmums, kas konteinerā nonācis nejaušības pēc, nevis likumsakarība. Sākumā pilsētā parādījās divi, pēc tam vēl viens un pavisam nesen vēl viens tekstila konteiners - liels, sarkans, pamanāms pa gabalu.

Ziedo labas lietas

Lai redzētu, kā aizkrauklieši šķiro tekstilu, dodamies uz "Aizkraukles KUK" - uzņēmumu, kas izveidots uz padomju laika Komunālo uzņēmumu kombināta bāzes un apkalpo pilsētu un Aizkraukles pagastu - kopumā ap astoņiem tūkstošiem iedzīvotāju. Pie angāra pieripina kvadricikls, un darbiniece košā zaļgandzeltenā vestē no piekabes naski ceļ laukā maisus. Ligita Baltmane ir viena no divām darbiniecēm, kas vairākas reizes nedēļā iztukšo konteinerus un sašķiro tekstilu, atsevišķi liekot bērnu un silto apģērbu, bikses un veļu. Drēbes, ko ziedojuši aizkrauklieši, ir tīras un kvalitatīvas. Daudz ir bērnu apģērba labā stāvoklī: siltās jakas, kombinezoni, košas balles kleitas. "Cilvēki konteineros bieži ievieto bērnu rotaļllietas - gluži vai jaunas," pūkainu rotaļlietu kolekciju izrāda Ligita. Viņa uzņēmumā strādā gadu un priecājas par nesen iegādātajiem kvadricikliem, kas ļauj operatīvi izbraukāt un sakopt teritoriju. Angārs drīzāk izskatās pēc apģērbu veikala noliktavas, nevis lietota tekstila savākšanas punkta. Bez apģērba te ir aizkari, gultas veļa, somas, jostas, saimniecībā noderīgas lietas - krūzes, glāzes, kafija, tēja. To visu saziedojuši aizkrauklieši. Ligita ar ietrenētu roku no mantu kaudzes izvelk kažokādas apmetni. "Gadās arī kuriozas situācijas," viņa smejas.

Šķirošanas skapī ieliktās jakas kabatā kāds reiz bija atstājis mobilo telefonu.

Aptvēris, ka telefona nav, izmisušais cilvēks zvanīja uz uzņēmumu. Par laimi, telefons atradās. Dažreiz konteinerā tiek iemesti skūšanās piederumi un rotaļlietas pieaugušajiem.

Kurp dodas lietotais apģērbs?

Ligita sēžas uz kvadricikla un šaujas uz laukumu, kur atrodas tekstila šķirošanas konteiners. Pēc brīža skapis atveras, un no tā izveļas apģērba kaudze. Atkal jau glītas, akurāti sasaiņotas drēbes. Pēc tam, kad tekstils ir sašķirots, to nogādā Tukumā, "Eco Baltia vide" tekstila šķirošanas centrā. Tur apģērbu šķiro vēlreiz - vasarīgāku apģērbu sapako sūtīšanai uz Āfriku, siltāku uz Pakistānu. Atsevišķs sektors ir džinsu apģērbam - vienam no planētas ienaidniekiem, jo tā ražošanā tiek patērēti milzu resursi: lai taptu vienas džinsu bikses, vajag aptuveni 7000 litru ūdens. Savukārt, lai džinss izskatītos tāds, it kā būtu nēsāts 20 gadus, auduma krāsošanai un balināšanai tiek izmantotas daudzas ķīmiskās vielas. Uz Āfriku tiek sūtīts apģērbs, kas ir labā stāvoklī, savukārt uz Pakistānu ceļo arī saplēstas drēbes un apavi "vieninieki".

Proti, Pakistānā cilvēki ir tik trūcīgi, ka no lielā kaudzē izbērtajiem apaviem, atrod divus līdzīgus un nēsā.

Neliela daļa no Tukumā nonākušā apģērba tiek novirzīta pārstrādei, vēl kāda daļa tiek nodota labdarībai. Diemžēl daļa tekstila tiek norakta atkritumu poligonā.

Šķirošanai būs jēga, ja tekstilu pārstrādās

Lai gan Latvijas uzstādītais mērķis tekstilmateriālu dalītās savākšanas sistēmu ieviest līdz nākamajam gadam – divus gadus ātrāk, nekā paredz Eiropas Savienības likumdošana, – ir ambiciozs, Latvijas Atkritumu saimniecības uzņēmumu asociācijas (LASUA) Izpilddirekcijas vadītājs Armands Nikolajevs uzskata, ka līdz gada beigām iespēja nolietoto tekstilu ievietot atsevišķā konteinerā būs visās pašvaldībās. Dažāda mēroga infrastruktūra - pamatā konteineri - tekstila atkritumu savākšanai šobrīd pieejami 60 vietās. Ar tekstila atkritumu šķirošanu veiksmīgi tiek galā Rīgā, Pierīgā un lielākajās Latvijas pilsētās, piemēram, Liepājā, Siguldā, Bauskā, Jelgavā, arī Aizkrauklē.

Tik optimistiski LASUA Izpilddirekcijas vadītājs gan neizsakās par rezultātu, jo “savākt ir viena lieta. Ir jāatrod, ko darīt ar šo materiālu tālāk. Ja savāktais tekstilmateriāls krāsies, tas radīs diskomfortu.”

Viņš atgādina, ka ne Latvijā, ne tuvākajās kaimiņvalstīs nav tekstila pārstrādes rūpnīcas. Tuvākās ir Vācijā un Nīderlandē, būs Somijā. Un tas vien nozīmē, ka aizvien tikai neliela daļa tekstila radīs lietojumu, bet pārējā nonāks atkritumu poligonā. "Tekstila atkritumu šķirošanai būs jēga tikai tad, ja darbosies efektīva tekstila pārstrādes sistēma, " uzskata Kaspars Poņemeckis - Liepājas ekonomiskās zonas Drošības, aizsardzības un vides daļas vadītājs, viens no pētījuma "Tekstila atkritumu pārstrādes iespēju analīze Latvijā" autoriem. Pēc viņa domām, ja nebūs uzņēmuma, kas sāks kaut kaut ko ražot, dodot nolietotajam tekstilam otru dzīvi, cilvēkiem apniks tekstila vākšana, jo pietrūks motivācijas.

Raksts tapis ar Latvijas vides aizsardzības fonda finansiālo atbalstu