Pēc eksperta stāstītā, Krievijas informatīvajā telpā par norisēm bijis gana daudz pārspīlējumu, piemēram, par pie pieminekļa sanākušo skaitu. Tāpat izmantoti tā saucamie troļļu uzbrukumi un "Telegram" kanālos izplatīti prokremliski vēstījumi pret Latviju. Piemēram, zem Rīgas mēra Mārtiņa Staķa sociālo tīklu ierakstiem un kontiem aicināts veikt kiberuzbrukumus Latvijas iestāžu mājaslapām, organizācijas "ziedot lv" mājaslapai. Tāpat izskanējuši aicinājumi uz masu nekārtībām, ja tādas rastos 13.maijā Vecrīgā, kad Latvijas Krievu savienība bija plānojusi protesta akciju.
Tāpat Krievijas mediji tiražējuši pie pieminekļa ar Krievijas karogu nēsājošā jaunieša un Eiroparlamentārietes Tatjanas Ždanokas (LKS) aizturēšanu Vecrīgā, lai, sapinot tos kopā par pieminekļa nojaukšanas stāstu un NEPLP lēmumiem ierobežot Kremļa dezinformācijas kanālus, veidotu naidīgu vēstījumu par it kā Latvijā vērojamu nacismu.
Pēc Bambala stāstītā, Krievijā arvien aktīvāk tiek izplatīti vēstījumi par Latvijā it kā vērojamu nacisma un fašisma izplatīšanos, bet Krievijas amatpersonas nav taupījušas asus izteikumus Latvijas amatpersonu virzienā.
Vērtējot, ko Latvijai konkrētajā gadījumā vajadzēja darīt labāk vai citādāk, Bambals izteicās, ka notikušais esot bijis vairāku elementu virknējums, ko palīdzēja eskalēt atsevišķi politiskie spēki un amatpersonas Latvijā. Pēc viņa vārdiem, nevajagot izdalīt viena ministra ietekmi vai vainu un atbildību vai arī tikai Kremļa propagandu un dezinformāciju. "Visu uz Krieviju arī novelt šoreiz nevarēs," piebilda eksperts.
Eksperts vērsa uzmanību, ka varēja savlaicīgi pamanīt, ka iedzīvotāju, īpaši krievvalodīgo vidū, neesot skaidra saikne starp pieminekli un Kremļa režīma vadīto iebrukumu Ukrainā. Savukārt latviešu valodā runājošo mērķauditorijās varējis izvairīties no saasinājuma, kas vispārināts pret visiem krievvalodīgajiem.