Aktuālais frontē ⟩ Amatus zaudējuši augsta ranga Krievijas komandieri, ziņo britu izlūki

Aktuālā situācija frontē

• Par nemākulīgu karadarbības vešanu Ukrainā tās sākumposmā Krievijā pēdējo nedēļu laikā no amata atcelti vairāki augsta ranga komandieri, liecina britu izlūkošanas dati. Par nespēju ieņemt Harkivu atstādināts 1.gvardes tanku armijas komandieris ģenerālleitnants Sergejs Kiseļs. Tāpat tiek uzskatīts, ka pēc kreisera "Moskva" nogremdēšanas aprīlī no amata atstādināts Melnās jūras flotes komandieris viceadmirālis Igors Osipovs. Britu izlūki pieļauj, ka Krievijas armijas ģenerālštāba priekšnieks Valērijs Gerasimovs saglabās amatu, tomēr nav skaidrības, vai Krievijas prezidents Vladimirs Putins viņam joprojām uzticas. 
• "Krievijas militārajā un drošības sistēmā, domājams, valda piesegšanas un grēkāžu meklēšanas kultūra. Daudzas amatpersonas, kuras saistītas ar iebrukumu Ukrainā, domājams, arvien vairāk pievērsīsies centieniem izvairīties no personīgās atbildības par Krievijas operatīvajām neveiksmēm," lasāms Lielbritānijas Aizsardzības ministrijas ziņojumā.
• Ukrainas armijas gaisa spēki aizvadītajā diennaktī iznīcinājuši 20 Krievijas bruņutehnikas vienības, kā arī notriekuši spārnoto raķeti un iznīcinātāju-bumbvedēju "Su-34", ceturtdien informē Ukrainas armijas Gaisa spēku militārā pavēlniecība. Pārtvertā radiosaziņa liecina, ka aizdedzies krievu lidmašīnas dzinējs un piloti katapultējušies.
• Ukrainas armija pēdējās diennakts laikā Donbasā atsitusi 16 krievu uzbrukumus, ceturtdien ziņo Ukrainas armijas ģenerālštābs. Doneckas un Luhanskas virzienos atvairīti 16 pretinieka uzbrukumi, iznīcinot astoņus krievu tankus, 17 cita veida bruņutehnikas vienības un desmit automobiļus, teikts ģenerālštāba paziņojumā.
• Krievijas okupācijas karaspēks Doneckas un Luhanskas apgabalos trešdien apšaudījis 68 civilos objektus (tai skaitā 43 dzīvojamās mājas, divas skolas un arodskolu, bērnudārzu) un nogalinājis 15 mierīgos iedzīvotājus, sociālajā tīklā "Facebook" paziņoja Ukrainas Apvienoto spēku grupējums. Nogalināto vidū ir divas ģimenes ar nepilngadīgiem bērniem. Vēl septiņi cilvēki ievainoti.
• Krievijas karaspēka dzīvā spēka zaudējumi Ukrainā kopš iebrukuma sākuma līdz ceturtdienas rītam sasnieguši aptuveni 28 500 karavīru, ziņo Ukrainas armijas ģenerālštābs. Saskaņā ar tā nosaukto informāciju, Krievijas spēki zaudējuši 1254 tankus, 3063 bruņutransportierus, 595 lielgabalus, 199 daudzstobru reaktīvos mīnmetējus, 93 zenītartilērijas iekārtas, 203 lidmašīnas, 167 helikopterus, 2157 automobiļus un autocisternas, 13 kuģus un ātrlaivas, 445 bezpilota lidaparātu, 43 specializētās tehnikas vienības un 103 spārnotās raķetes. Krievija karu joprojām dēvē par "specoperāciju" un nepublicē regulāru informāciju par saviem vai pretinieka zaudējumiem.
• Ukrainas teritorijā kopš Krievijas pilna apjoma iebrukuma sākuma ir atmaskotas 88 Krievijas diversiju un izlūkošanas grupas, televīzijā paziņoja Ukrainas iekšlietu ministra pirmais vietnieks Jevhens Jenins. "Ir aizturēti apmēram 800 cilvēku, kas bija diversantu darbības līdzdalībnieki. Gandrīz visus mēs nodevām Ukrainas Drošības padomei," sacīja Jenins.
• Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis ierosina pagarināt karastāvokļa un vispārējās mobilizācijas termiņu par 90 dienām, liecina parlamentā iesniegti likumprojekti. Likumprojekts Nr.7389 paredz "pagarināt karastāvokļa termiņu Ukrainā no 2022.gada 25.maija plkst.5.30 par 90 dienām", bet likumprojekts Nr.7390 paredz pagarināt vispārējās mobilizācijas īstenošanas termiņu no 25.maija par 90 dienām.

Ukrainā kopš kara sākuma nogalināts 231 bērns un ievainoti 427

Kopš kara sākuma Krievijas karaspēka uzbrukumos Ukrainā nogalināts vismaz 231 bērns un 427 guvuši dažādus ievainojumus, ceturtdien paziņojusi Ukrainas Ģenerālprokuratūra.

Krievijas karavīru uzbrukumos Doneckas apgabalā nogalināti vai ievainoti 144 bērni, Kijivas apgabalā - 116, Harkivas apgabalā - 100, Černihivas apgabalā - 68, Hersonas apgabalā - 48, Luhanskas apgabalā - 47, Mikolajivas apgabalā - 44, Zaporižjas apgabalā - 28, Sumu apgabalā - 17, Kijivas pilsētā - 16 un Žitomiras apgabalā - 15.

Ukrainas varasiestādes informē, ka bombardēšanā un apšaudēs nodarīti postījumi 1828 mācību iestādēm, no kurām 171 pilnībā sagrauta.

Ukrainas Ģenerālprokuratūra norāda, ka šie dati nav galīgi, jo, turpinoties apšaudēm, nav iespējams pārbaudīt visu valsts teritoriju, īpaši pagaidām okupētās teritorijas.

Lielbritānija pastiprina Krievijas aviokompānijām noteiktās sankcijas

Lielbritānija pastiprinājusi Krievijas aviokompānijām noteiktās sankcijas, liedzot nolaišanās laika nišu pārdošanu Lielbritānijas lidostās aptuveni 50 miljonu sterliņu mārciņu (59 miljoni eiro) apmērā.

Šis lēmums, ar kuru paredzēts ierobežot naudas plūsmu uz Krievijas ekonomiku, skars nacionālo lidsabiedrību "Aeroflot", kā arī "Ural Airlines" un "Rossija".

"Visas ekonomiskās sankcijas stiprina mūsu vēstījumu [Krievijas prezidentam Vladimiram] Putinam - mēs neapstāsimies, kamēr Ukraina neuzvarēs," norādīja Lielbritānijas ārlietu ministre Liza Trasa.

Krievijas īstenotā uzbrukuma Ukrainai dēļ valsts lidsabiedrībām jau liegta ielidošana Lielbritānijas gaisa telpā. Tagad tām tiks liegts pārdot to īpašumā esošās neizmantotās nosēšanās laika nišas.

EP prasa veidot īpašu starptautisku tribunālu Krievijas kara noziegumu izmeklēšanai

Ceturtdien pieņemtā rezolūcijā Eiropas Parlaments (EP) aicina veidot īpašu starptautisku tribunālu Krievijas kara noziegumu izmeklēšanai, informēja EP pārstāvji Latvijā.

Rezolūcijā Eiropas Savienība (ES) tiek aicināta atbalstīt īpaša starptautiska tribunāla izveidi, lai sodītu par noziegumiem, kas nav Starptautiskās Krimināltiesas jurisdikcijā, un sauktu pie atbildības Krievijas un tās sabiedroto politiskos līderus un militāros komandierus.

EP deputāti arī vēlas, lai ES pēc iespējas ātrāk nodrošinātu visus nepieciešamos cilvēkresursus un budžeta resursus, kā arī administratīvo, izmeklēšanas un loģistikas atbalstu šāda tribunāla izveidei.

Parlamenta deputāti norāda, ka zvērības, par kurām tiek ziņots, tostarp pilsētu neselektīva apšaude, piespiedu deportācijas, aizliegtas munīcijas izmantošana, uzbrukumi civiliedzīvotājiem, kuri cenšas bēgt pa humanitārajiem koridoriem, civiliedzīvotāju nogalināšana, seksuālā vardarbība, ir rupji starptautisko humanitāro tiesību pārkāpumi, kas var tikt kvalificēti kā kara noziegumi, par kuriem līdz šim neviens nav ticis ne vajāts tiesas ceļā, ne sodīts.

Pieņemtajā rezolūcijā norādīts, ka ES iestādēm un dalībvalstīm ir jāveic visi nepieciešamie pasākumi starptautiskajās tiesās un procesos, lai atbalstītu Krievijas un Baltkrievijas valdošo režīmu kriminālvajāšanu par kara noziegumiem, noziegumiem pret cilvēci, genocīdu un agresiju. Šīs izmeklēšanas un ar to saistītās kriminālvajāšanas jāattiecina uz visu Krievijas bruņoto spēku personālu un valdības amatpersonām, kas iesaistītas kara noziegumos.

Kremļa ambīcijas Ukrainā mazinājušās; Ukraina cer atgūt arī Krimu un Donbasu

Kāda Pentagona amatpersona laikrakstam "The Washington Post" norādījusi, ka Krievija pēdējā laikā samazinājusi savas militārās darbības mērogu Ukrainā, kas liecina par Kremļa ambīciju mazināšanos. 

Krievijas karaspēks darbojas mazākās grupās ar būtiski "mazākiem uzdevumiem", proti, vairāku simtu grupu vietā darbojas vienības, kurās ir līdz simtam karavīru. Ja iepriekš Krievija uzbruka veselām pilsētām un plašām teritorijām, tagad tā vairāk koncentrējas uz atsevišķiem ciematiem, uzsver amatpersona.

Pie līdzīgiem secinājumiem nonākuši arī Lielbritānijas izlūkdienesti. 

Nesen ziņoja, ka Krievijas uzbrukumi Ukrainas austrumos ir zaudējuši tempu un to nevarēs atgūt vismaz mēnesi, bet vienlaikus pieaug sistēmiskas un īstermiņā neatrisināmas problēmas turpināt uzbrukumu Donbasam.

Britu izlūkdienesti aplēsuši, ka Krievija, visticamāk, zaudējusi trešo daļu no sauszemes kaujas spēkiem, ko uzbrukumā Ukrainā iesaistīja februārī.

Ziņojumā norādīts, ka Krievijas karaspēks zaudējis arī izlūkošanas bezpilota lidaparātus un mobilās tilta iekārtas, kas vēl vairāk aizkavē karaspēka virzību uz priekšu.

Savukārt Ukrainas ambīcijas ir augušas, un ārlietu ministrs Dmitro Kuleba paziņojis, ka Ukrainas uzvara šajā karā nozīmētu visu Krievijas okupēto teritoriju atbrīvošanu (ieskaitot Krimu un Donbasu) un kompensāciju saņemšanu no Krievijas.

"Uzvara - tā būtu okupēto teritoriju, ieskaitot Krimu un Donbasu, atbrīvošana. Reparāciju izmaksa. Kara noziegumus un noziegumus pret cilvēci pastrādājušo notiesāšana. Ukrainas vietas nostiprināšana eirointegrācijā. Šie četri elementi man ir neatņemama uzvaras sastāvdaļa," Kuleba teicis trešdien publicētajā intervijā Nīderlandes laikrakstam "NRC Handelsblad".

Viņš piebildis, ka visi kari beidzas ar diplomātiju un jebkurā gadījumā sarunas ar Krieviju būs. "Mums būs jāpārvar daudz emociju pēc visiem Krievijas pastrādātajiem noziegumiem, bet, ja mums ir iespēja izbeigt šo karu un atbrīvot okupētās teritorijas, esam gatavi sēsties pie sarunu galda ar krieviem," klāstījis Ukrainas ārlietu ministrs.

Raidorganizācijai CNN kāda NATO amatpersona, kas vēlējās palikt anonīma, paudusi uzskati, ka Ukrainas spēkiem varētu izdoties atkarot Donbasu un Krimu.

"Es domāju, ka [Ukrainas Bruņotie spēki] var [atkarot Krimu un Donbasu], tā tas ir," sacīja NATO ierēdnis, kurš informēts par izlūkošanas datiem. "Ne šobrīd, ne ātri, bet, ja tie spēs turpināt cīņu, tad es domāju, ka tas ir reāli."

CNN ziņu avots tomēr paziņoja, ka šaubās par to, "vai tiešām tiem vajag cīnīties, lai atgūtu savu teritoriju", un pievērsa uzmanību šo reģionu iedzīvotāju potenciālajai reakcijai.