"Virši-A" ar "Skulte LNG Terminal" kopīgi attīstīs sašķidrinātās dabasgāzes termināli

Uzņēmumu pārstāvji uzsver, ka šī projekta attīstība palielinās Latvijas un Baltijas reģiona enerģētisko neatkarību un sniegs būtisku pienesumu dabasgāzes piegāžu diversifikācijā un turpmākajā dabasgāzes tirgus attīstībā.

"Virši" valdes priekšsēdētājs un izpilddirektors Jānis Vība atzīmē, ka LNG terminālis ir Latvijas energoneatkarības jautājums un "Virši" kā vietējā kapitāla enerģētikas uzņēmums vēlas dot savu artavu valsts energoapgādes ceļu diversifikācijā.

""Virši" dalība Skultes projekta attīstībā ir izsvērts solis stratēģiskā mērķa sasniegšanā — kļūt arī par enerģētikas uzņēmumu," skaidro Vība.

Pēc viņa teiktā, rūpīgi iepazīstoties ar LNG termināļa novietojumu un finanšu modeli, secināts, ka tas ir izmaksu un funkcionalitātes ziņā piemērotākais dabasgāzes importa ceļš Baltijā, tāpēc nolēmts atbalstīt šī infrastruktūras objekta attīstību, iesaistoties projektā kā akcionāriem. 

"Viršu" vadītājs arī klāsta, ka, pētot un attīstot dažādus enerģētikas risinājumus, ir secināts, ka metāna patēriņam reģionā, arī biometāna un dabasgāzes kā pārejas energonesēja formā, nākamajos desmit gados ir perspektīva un šī tendence saglabāsies industriālo lietotāju, mājsaimniecību, kā arī transporta sektorā.

"LNG terminālis Skultē kā infrastruktūras objekts kombinācijā ar Inčukalna pazemes dabasgāzes krātuvi ir lielisks tandēms ne tikai Latvijas patēriņa apgādei, bet arī konkurētspējīgu dabasgāzes piegāžu veidošanā plašākam reģionam, kurā ietilpst gan Baltijas valstis, gan arī Somija un Polija," uzsver Vība.

Viņaprāt, Skultes LNG termināļa projektam ir unikālas ģeogrāfiskas, ekonomiskas un tehnoloģiskas priekšrocības, jo Skultes projektā ir jāizbūvē 34 km garš, tiešs cauruļvada savienojums ar Inčukalna pazemes gāzes krātuvi, bet nav nepieciešams veikt ieguldījumus LNG uzglabāšanas infrastruktūrā, kas parasti veido 70 - 80% no šāda veida termināļa investīciju apjoma.

Vielaikus "Skulte LNG Terminal" ģenerāldirektors Renārs Miķelsons pauž gandarījumu par "Viršu" iesaistīšanos Skultes projektā. "Tas ir spēcīgs apliecinājums Skultes termināļa vietai reģiona enerģētikas kartē, ļaujot iedzīvotājiem un uzņēmumiem piedāvāt dabasgāzi par pievilcīgām cenām," norāda Miķelsons un piebilst, ka "Viršu" kā lokāla partnera pieredze, kapacitāte un jauda veicinās termināļa projekta ātrāku īstenošanu.

"Virši" gan nebūs vienīgais investors. Saskaņā ar sniegto informāciju "Skulte LNG Terminal" turpina arī sarunas ar iepriekš izvēlētu ārvalstu industriālo investoru grupu par projekta realizāciju ar "visizdevīgākajiem nosacījumiem Latvijas un reģiona tirgum".

"Virši-A" tīklā ir 66 spēka stacijas, un uzņēmumā strādā vairāk nekā 640 darbinieki visos Latvijas reģionos. Kopš 2021. gada 11. novembra "Virši" akcijas ir iekļautas Nasdaq Riga biržas alternatīvajā tirgū "First North". 2021.gadā "Virši" koncerna apgrozījums pieauga par 28,8%, sasniedzot 220,882 miljonus eiro, bet koncerna auditētā peļņa bija 6,616 miljonu eiro, kas ir par 58% vairāk nekā gadu iepriekš. "Virši-A" koncernā ietilpst mātessabiedrība "Virši-A", SIA "Viršu nekustamie īpašumi", SIA "Virši loģistika" un SIA "Virši Renergy".

Savukārt kompānija "Skulte LNG Terminal" reģistrēta 2016.gadā. "Skulte LNG Terminal" mājaslapā norādīts, ka uzņēmuma patiesie labuma guvēji ir Arnfins Unums un Pēteris Ragaušs.