"Novaja gazeta. Europe" redaktors: Krievijā tauta tiek radināta melot konsekventi un ciniski

Martinovs pauda, ka medijiem grūtības sagādā ierobežojumi un noteikumi attiecībā uz citu valstu aģentu sarakstā iekļautajiem avotiem, ko drīkst un nedrīkst citēt, aizliegtajām tēmām, piemēram, par Krievijas prezidenta un kara noziedznieka Vladimira Putina bērniem.

"Aizliegts karu saukt par karu. Draudēts ar kriminālsodiem par šādiem pārkāpumiem.

Turklāt jebkādai informācijai par karu jābūt ar atsauci uz Krievijas Federācijas Aizsardzības ministriju. Citiem vārdiem sakot, spieda mūs izplatīt “feikus” par to, kas notiek Ukrainā," norādīja Martinovs.

Redaktors pastāstīja, ka Krievijā vēl pirms tās iebrukuma Ukrainā cenzūra bija sasniegusi neprātīgus augstumus. Neviens profesionāls žurnālists un redaktors Krievijā nevarēja būt pārliecināts, ka ar savu rakstu nepārkāps cenzūras ierobežojumus.

Viņš uzsvēra, ka mediji pat īsti nezina, kas ir atļauts un kas ir aizliegts. "Šī robeža ir nojaukta," sacīja Martinovs.

TVNET jau vēstīja, ka maija sākumā Latvijā izdots "Novaja gazeta" Eiropas izdevums sadarbībā ar "Rīgas Viļņiem". 

"Rīgas viļņi" 6.maijā informēja, ka Latvijas preses tirdzniecības vietās nonākusī "Novaja Gazeta Eiropa", kas ir "piespiedu emigrācijā esošo Krievijas brīvo žurnālistu veidots izdevums, viņu neatkarīgs skatījums uz notikumiem Ukrainas karā un procesiem Krievijā".

Tāpat jau ziņots, ka izdevums "Novaja Gazeta", kuras galvenais redaktors ir Nobela prēmijas laureāts Dmitrijs Muratovs, bija spiests apturēt darbu Krievijā, jo pēc šīs valsts sāktā kara pret Ukrainu objektīvam masu mediju darbam tika noteikti neizpildāmi nosacījumi.

"Novaja Gazeta", ko 1993.gadā palīdzēja nodibināt pēdējais PSRS līderis Mihails Gorbačovs, līdz kara sākumam bija vienīgais lielais laikraksts Krievijā, kas vēl pauda kritisku attieksmi pret Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu un viņa politiku.

Pilnu interviju ar izdevuma redaktoru skaties šeit: