Rinkēvičs: Aicinu Eiropas Padomi izpētīt efektīvus veidus, kā saukt Krieviju pie atbildības

Rinkēvičs norādīja, ka parlamentārās asamblejas priekšlikums izveidot "ad hoc" tribunālu varētu būt viens no turpmākajiem virzieniem.

Tāpat ministrs uzsvēra, ka šobrīd ir laiks, kad tiek apdraudētas EP vērtības, principi un standarti, un pašlaik tie ir jāaizsargā vairāk nekā jebkad agrāk.

Rinkēvičs sacīja, ka Krievijas neizprovocētā un nepamatotā agresija pret Ukrainu ir uzbrukums visiem starptautiskajiem likumiem, un Latvija stāv līdzās Ukrainai, aizstāvot tās brīvību, suverenitāti un Ukrainas demokrātisko nākotni.

"Mēs palīdzam un palīdzēsim arī turpmāk Ukrainai un ukraiņu tautai visos iespējamos veidos.

Latvija atkārtoti pauž visstingrāko nosodījumu Krievijas militārajai agresijai pret Ukrainu, uzbrukumiem Ukrainas civiliedzīvotājiem un civilajai infrastruktūrai," teic ministrs, vienlaikus uzsverot, ka EP nav vietas deputātiem no valsts, kas nelikumīgi iebrūk suverēnā valstī un izdara šausminošus kara noziegumus. "Izslēdzot Krieviju no organizācijas, mēs parādījām savu apņēmību un atjaunojām savu uzticību EP principiem."

Rinkēvičs uzsvēra, ka šogad aprit 25 gadi, kopš Latvija ratificēja Eiropas Cilvēktiesību konvenciju. Latvija ir iecerējusi sniegt brīvprātīgu ieguldījumu Eiropas Cilvēktiesību tiesas darba atbalstam. Tāpat Latvija gatavojas prezidentūrai Ministru komitejā 2023. gadā, tādējādi turpmāk notiks darbs nacionālo un stratēģisko Padomes prioritāšu saskaņošanā.

“Mēs esam apņēmušies stiprināt un aizsargāt demokrātiju, plašsaziņas līdzekļu brīvību, pilsonisko sabiedrību un tiesiskumu.

Mēs atbalstīsim EP reformu procesu. Šis ir pagrieziena brīdis EP. Skaidrs skatījums uz organizācijas lomas palielināšanos ir iespējamā samita priekšnoteikums. Vienlaikus mums ir jānovērš budžeta spiediens, ko padziļinājusi Krievijas izslēgšana no Eiropas Padomes,” akcentēja ministrs.

EP ministru komitejas 132. sesijas laikā Latvijas ārlietu ministrs parakstīja Eiropas konvenciju par diplomātisko aģentu vai konsulāro amatpersonu veiktās dokumentu legalizācijas prasības atcelšanu. Ar Konvenciju izveidotā starptautiskā sadarbības platforma nodrošina vienotu tiesisku ietvaru un sekmē publisko dokumentu apriti tās dalībvalstu starpā, novēršot administratīvos šķēršļus.

Konvenciju pašreiz ir ratificējušas 25 valstis – Austrija, Beļģija, Kipra, Čehija, Igaunija, Francija, Vācija, Grieķija, Īrija, Itālija, Lihtenšteina, Luksemburga, Malta, Nīderlande, Norvēģija, Polija, Portugāle, Moldova, Rumānija, Spānija, Zviedrija, Šveice, Turcija, Apvienotā Karaliste un Krievija.