Jau teju trīs mēnešus visas pasaules uzmanība ir pievērsta Ukrainai, kur kopš 24. februāra rīta turpinās Krievijas noziedzīgā režīma sāktā karadarbība. Lai arī visas pazīmes liecina, ka Krievija bija plānojusi “zibenskaru”, kara trešā mēneša beigās tai nav izdevies panākt neko nozīmīgu. Ko ir izdevies panākt – haosu. Turklāt pat tūkstošiem kilometru aiz Ukrainas robežām.

Krievija Ukrainā negūst panākumus, pateicoties ukraiņu varonībai un spējai turēties pretim agresoram un turklāt – sākot pāriet arī veiksmīgos pretuzbrukumos, atspiežot ienaidnieku drošā attālumā no Ukrainas otras lielākās (un krievvalodīgākās) pilsētas Harkivas. Tikmēr Kremļa propaganda turpina drillēt veco plati - “tas nav karš, tā ir specoperācija krievvalodīgo aizsardzībai Donbasā”. Turklāt šī “specoperācija noris stingri pēc plāna”. Kāds ir šis plāns un vai tas mainās jau 12. nedēļu pēc kārtas, nav īsti skaidrs.

Tas, kas ir skaidrs (bet nav zināms, vai tas bija Krievijas kara noziedznieka Putina plānā), – šis karš izpostīs miljoniem dzīvju ne tikai karalaukā, bet arī ārpus tā, tālu aiz Ukrainas robežām. Neilgi pirms kara pasauli bija pārņēmusi kovida pandēmija, kas dramatiski ietekmēja piegāžu ķēdes, vēlāk radot arī lielu inflācijas pieaugumu. Taču tagad – apdraudēts ir eksports no “Eiropas maizes klēts” Ukrainas, jo kara dēļ no šejienes ir apstājusies preču kustība.