Mairita par vardarbīgo attiecību pārtraukšanu

"Es nevaru izteikt vārdos, kā man riebjas, kad saka: nu nevajag jau tādas lietas publiski teikt, kas mājās aiz aizslēgtām durvīm notiek. Aiz aizslēgtām durvīm nevajag darīt tādas lietas, par ko tev būtu kauns, ja tas iznāktu publiski. Tās ir mājas, kur aug divi mazi bērni," Mairitas balsī saklausāmas patiesas sāpes.

Taču sabiedrības vienaldzība, viņasprāt, ir klusējošs atbalsts varmākam, un tādēļ

katra sieviete, kura saņēmusies par piedzīvoto runāt atklāti, ir pelnījusi milzu uzslavu.

Sievietēm, kas nonākušas toksiskās attiecībās un piedzīvojušas līdzīgas situācijas, Mairita iesaka, pirmkārt, padomāt par sevi un bērniem. Lai cik tas būtu apgrūtinoši un sāpīgi, pēc katra uzbrukuma ir jāveic visi birokrātijas noteiktie soļi – jāsauc policija, jābrauc uz slimnīcu, jādabū un jāglabā visi dokumentārie pierādījumi, lai pret varmāku varētu vērsties likumā paredzētajā kārtībā.

Mairita intervijā arī atklāti stāsta detaļas par vardarbības epizodēm, tostarp spēcīgajiem sitieniem pa galvu un vilkšanu aiz matiem pa grīdu. 

Pašai Mairitai lielu atbalstu sniedzis resursu centrs “Marta”, kur viņa iesaka vērsties arī citām vardarbībā cietušām sievietēm.

“Pēc tam, kad man tur pateica “kad tev divmetrīgs vīrietis nākamo reizi iesitīs pa galvu tā, ka tu paliksi invalīde, vairs nebūs kam par taviem bērniem parūpēties”, manī notika lūzums. Viss, es vairs nedrīkstu tā dzīvot, es vairs neriskēšu ar savu veselību vai bērniem,” raidījumā "Māmiņu klubs" runā Mairita. 

Mairita saprot, cik grūti ir saņemties vērsties pret varmāku. Nu, kad viņa pati ir ieguvusi šo smago, bet vērtīgo pieredzi, Mairita

ir gatava atbalstīt arī citas sievietes līdzīgā situācijā, un aicina arī rakstīt viņai personiski.

Vairāk skaties raidījumā "Māmiņu klubs".