"Balta": puse no apdrošinātajiem zemniekiem pieteikuši atlīdzību par nepārziemojušiem sējumiem

Labības lauki. Ilustratīvs attēls
Labības lauki. Ilustratīvs attēls Foto: EPA/AFI

Puse no rudenī apdrošinātajiem zemniekiem jau ir pieteikuši atlīdzību apdrošināšanas sabiedrībā "Balta" par nepārziemojušiem sējumiem, informē apdrošinātājs.

"Balta" Privātā īpašuma un speciālo produktu vadības pārvaldes vadītājs Armands Lagons stāsta, ka

Latgales, Sēlijas un Vidzemes reģionā aizvadītā ziema ir bijusi lauksaimniekiem nelabvēlīgākā kopš 2014. gada kailsala.  

Izcilāšana, kuru radīja mainīgas diennakts temperatūras martā, ledus garoza un vietām kailsals, nav ļāvuši pārziemot rapsim. "Šie apstākļi nebija labvēlīgi arī dažādu veidu labībai, tomēr graudaugiem nodarītie postījumi nav salīdzināmi ar zaudējumiem rapša laukos - vairākiem zemniekiem postījumi bija visos apdrošinātajos rapša sējumos," atzīst Lagons.  

Kopumā puse no rudenī apdrošinātajiem zemniekiem jau ir pieteikuši atlīdzību "Balta" par nepārziemojušiem sējumiem. Lielākais saņemtais pieteikums ir par 36 laukiem ar kopējo laukaugu platību 200 hektāru apmērā. Izmaksātās atlīdzības segs bojāgājušo ziemāju pārsēšanas izdevumus.

Vienlaikus "Balta" pārstāvis atgādina, ka pērnā vasara izcēlās ar lielu karstumu, un krita daudzi gaisa temperatūras rekordi. Kaut arī nokrišņu apmērs nebija kritiski zems, pārmērīgs karstums radīja jūtamus zaudējumus lauksaimniekiem. "Latvijas daba ir kaprīza - nepaiet neviens gads, kad lauksaimnieki nepiedzīvotu kādu pārsteigumu," uzsver "Baltas" pārstāvis un atzīmē, ka katru gadu apdrošinātājs saņem vismaz vienu atlīdzības pieteikumu par krusas nodarītiem postījumiem ar gandrīz 100% ražas zudumu.

Pēc Lagona teiktā, visbiežāk atlīdzības tiek pieteiktas par veldrē sagūlušos labību, bet finansiāli lielākos zaudējumus lauksaimniekiem nodara krusa.

"Tā mēdz būt izteikti lokāla parādība – kamēr viens kaimiņš pat nepamanīs mākoni, otrs var zaudēt visu ražu.

Kopumā pagājušogad sējumu apdrošināšanas atlīdzības pieteica 39% klientu, kas bija apdrošinājuši savus laukus, – tas ir augsts rādītājs," norāda "Baltas" pārstāvis.

Viņš arī informē, ka sausuma risks šopavasar apdrošināšanas polisēs netiks piedāvāts, toties, ņemot vērā, ka karsts un sauss ražas novākšanas laiks nozīmē paaugstinātu ugunsbīstamību, jau piedāvāto risku klāsts papildināts ar uguns risku, ja uguns izcelsmes avots ir ražas novākšanas tehnika vai zibens.

Vienlaikus Lagons atzīst, ka, ņemot vērā energoresursu cenu kāpumu un sarežģīto ģeopolitisko situāciju, šogad Latvijas lauksaimniekiem jārēķinās ar ievērojamu izmaksu pieaugumu dažādās pozīcijās, tostarp vairāk jāmaksā par degvielu, minerālmēslojumu, sēklām un tāpēc, iespējams, daļa no lauksaimniekiem izlems neapdrošināt sējumus, lai samazinātu izmaksas. Tomēr apdrošinātāja pārstāvis uzsver, ka, jo lielākas ražošanas izmaksas un paredzamā ražas vērtība, jo lielāks finansiālais trieciens, ja raža tiek zaudēta dabas untumu rezultātā.

"Pieredze liecina, ka sējumu apdrošināšana var pasargāt no simtiem tūkstošu eiro lieliem zaudējumiem," uzsver "Baltas" pārstāvis un atgādina, ka jau vairākus gadus apdrošināšanas polises iegādes izdevumus kompensē Eiropas Savienības programmas, un lauksaimnieks var atgūt līdz pat 70% no polises iegādes izdevumiem.

Sējumu apdrošināšana pasargā no krusas, vētras, lietusgāzes, uguns, nepārziemošanas radīto postījumu sekām, kā arī savvaļas dzīvnieku darbībām augu pārziemošanas periodā, uzrokot, samīdot vai noēdot sējumus. Atlīdzību iespējams saņemt, ja apdrošināto risku rezultātā ir nolauzti vai aizlauzti stiebri, stublāji vai zari, tiek bojātas lapas, izsisti graudi vai sēkla, nolauztas vārpas vai ziedkopas, ja raža sadeg, ugunij izceļoties no ražas novākšanas tehnikas vai zibens, ja augi iet bojā pārziemošanas periodā, jo izsalst, izsūt, tiek izcilāti, nosmok zem ledus garozas, tos noēd vai sabradā savvaļas dzīvnieki. Apdrošināšanas segums ietver visbiežāk sētās kultūras – kviešus, miežus, rudzus, auzas, griķus, rapsi, lauku pupas un sējas zirņus, kā arī tritikāli, ripsi un soju. Tomēr netiek apdrošinātas citas nišas kultūras, piemēram, kaņepes, lavanda, ilggadīgie krūmāji – dzērvenes vai mellenes u. c.) un zālāji (ganības, pļavas).

"Baltas" pārstāvis atzīmē, ka pēdējos gados pakāpeniski pieaug atlīdzību izmaksas par dabas stihiskajiem postījumiem – šī gada pirmajā ceturksnī atlīdzību izmaksas bija lielākas nekā pēdējos trīs gados kopā.

2021.gadā "Balta" bruto prēmijās parakstīja 116,047 miljonus eiro, bet atlīdzībās izmaksāja 64,082 miljonus eiro. Vienlaikus "Baltas" peļņa pagājušajā gadā, pēc provizoriskiem datiem, bija 9,299 miljoni eiro.

"Balta" ietilpst PZU grupā.

Svarīgākais
Uz augšu