Rundāles pils muzejs atzīmēs 50 gadu jubileju

“50 gadi patstāvīga muzeja statusā Rundāles pilij ir reizē gan daudz, gan maz. Tas ir bijis pietiekami, lai paveiktu nozīmīgākos restaurācijas procesus un iedzīvinātu muzeju, vienlaikus apzinoties, ka kultūras pieminekļa uzturēšanā nav brīvdienu, un darbs turpinās. Tomēr šis ir arī atskaites punkts, kas ļauj novērtēt muzeja plašo ieguldījumu Latvijas mākslas un arhitektūras pieminekļu pētniecībā un saglabāšanā. Ar muzeja hronikas un rudenī plānotās jubilejas izstādes starpniecību mēs vēlamies plašāk pastāstīt tieši par šo muzeja darbības aspektu,” atklāj Rundāles pils muzeja direktore Laura Lūse.

Līdzās atskatam uz paveikto muzejā tiek domāts arī par mūsdienīgu piedāvājumu apmeklētājiem. No 24. maija muzeja ekspozīciju un franču dārzu varēs iepazīt ar “digitālā gida” palīdzību. Anotācijas ekspozīciju zālēs aizstās digitāli stendi, un darbu sāks interneta vietne digitalaisgids.rundale.net. Tādējādi apmeklētāji uzzinās interesantākos vēstures faktus un ziņas par muzeja eksponātiem. Šobrīd digitālais gids pilnā apjomā ir pieejams latviešu un angļu valodā. Vairums funkciju ir pieejamas arī vācu, krievu un lietuviešu valodā, bet ar laiku šo valodu “digitālā gida” versijas vēl tiks papildinātas. “Digitālā gida” stāstījumu latviešu valodā ierunājuši aktieri Kaspars Znotiņš, Marija Linarte un Zane Daudziņa, bet krievu valodā – aktieri Jurijs Djakonovs un Jekaterina Frolova.

Nozīmīgā jubileja ir atskaites punkts arī muzeja esošajiem un bijušajiem darbiniekiem, atskatoties uz muzeja 50 gados paveikto un muzejā piedzīvoto. Ņemot vērā notikumus Ukrainā, 24. maija pils pamatakmens ielikšanas svētki tiks atzīmēti pieklusināti un šaurā lokā: pa dienu pilī viesosies bijušie pils darbinieki, bet vakarā plānots Johana Ādama Hillera operas “Mīla uz laukiem” uzvedums, uz kuru muzejs ir aicinājis Ukrainas iedzīvotājus un viņu atbalsta personas Latvijā.

Muzeja jubilejas gadā paredzētas arī vairākas aktivitātes plašam apmeklētāju lokam. No 25. līdz 29. maijam pils staļļu ēkā muzeja darba laikā bez maksas varēs noskatīties dažādu laiku kinohronikas un dokumentālo filmu fragmentus, kuros redzama Rundāles pils un tās apkārtne, restaurācijas darbi un darbinieki dažādās svētku reizēs. Vecākais programmā iekļautais video ir kinožurnāla fragments, kurā redzama Rundāles pils 1926. gadā, bet programmu noslēdz kinožurnāls no 1993. gada, kurā dokumentēta Dānijas karalienes Margrētes II ciemošanās Rundāles pilī un pieņemšana Zelta zālē. Muzeja notikumu hronikai ir iespējams izsekot arī muzeja mājaslapā, sadaļā “Muzejam 50”. Tajā pa gadiem fiksēti svarīgākie notikumi muzeja dzīvē un aplūkojami vēsturiski attēli ar jauniegūtiem muzeja priekšmetiem, kā arī ainas no restaurācijas darbiem un sadzīves. Šobrīd mājaslapā pieejama informācija par posmu no muzeja darbības aizsākumiem 1964. gadā līdz 1976. gadam. Līdz gada nogalei mājaslapā būs pieejama pilna muzeja notikumu hronika.

Galvenie jubilejas pasākumi paredzēti rudenī. 30. septembrī Rundāles pils muzejā tiks atklāta izstāde “Durvis uz vēsturi: Rundāles pils muzeja darbība arhitektūras un mākslas izpētē”. Muzeja pastāvēšanas laikā Rundāles pils muzeja darbinieki ir organizējuši vairāk nekā 150 ekspedīciju uz Latvijas muižām, pilīm, baznīcām un citiem arhitektūras pieminekļiem. Šo ekspedīciju norise un rezultāti tiks atspoguļoti izstādē, īpašu uzmanību pievēršot Latvijas muižu, piļu un sakrālo ēku izpētes un restaurācijas labās prakses piemēriem. Viena no izstādes telpām būs veltīta Kurzemes hercogu Bīronu dzimtas pilīm Lustē, Svētē, Vircavā, Zaļeniekos un Jelgavā, izstādot atsevišķas apdares detaļas un priekšmetus, kas saglabājušies Rundāles pils muzeja krājumā, kā arī fotogrāfijas ar muižu stāvokli dažādos laikos.

Pēc izstādes atvēršanas, 21. oktobrī, norisināsies izstādes tēmai veltīta zinātniska konference, kurā tiks iztirzāti jaunākie pētījumi un atklājumi Latvijas arhitektūras, tēlotājmākslas un mākslas amatniecības izpētē laika posmā no 16. gadsimta līdz 20. gadsimta sākumam.

Rundāles pils muzejs kā neatkarīga struktūrvienība sāka darbu 1972. gada 2. janvārī. Pirms tam astoņus gadus tas darbojās kā Bauskas Novadpētniecības un mākslas muzeja filiāle. Aizvadītie 50 muzeja pastāvēšanas gadi ir ļāvuši sasniegt galvenos mērķus – restaurēt pils telpas, veikt muzeja interjeru māksliniecisko restaurāciju, telpas iekārtot ar hercogu laikam atbilstošiem mākslas un sadzīves priekšmetiem, atjaunot baroka stila franču dārzu, saglabājot arhitekta Frančesko Rastrelli sākotnējo plānojumu.

Muzeja 50 gadu jubilejas pasākumi notiek ar Valsts kultūrkapitāla fonda atbalstu. Muzeja “Digitālā gida” izveidei saņemts finansējums no Valsts kultūrkapitāla fonda mērķprogrammas “KultūrElpa”.