Automašīnā ir virkne asistentu, ko vadītājs bieži vien pat nepamana, bet tie palīdz

1978. gadā Mercedes-Benz savā S klases flagmanī sāka uzstādīt ABS (bremžu pretbloķēšanas sistēmu), kas palīdz nezaudēt kontroli pat spēcīgas bremzēšanas laikā. 1987. gadā Mercedes-Benz, BMW un Toyota savos modeļos sāka uzstādīt saķeres kontroli, kas vēlāk tika papildināta ar elektronisko stabilitātes kontroli. Visas šīs sistēmas tagad ir obligātas visos jaunajos transportlīdzekļos, taču parasts autovadītājs diez vai spētu tās definēt. Vēl jo vairāk izskaidrot, ko tās dara.

Tas ir tāpēc, ka daudzas automašīnās uzstādītās drošības sistēmas darbojas nemanot un tikai tad, kad tas ir nepieciešams. To mērķis ir padarīt braukšanu pēc iespējas drošāku, tai netraucējot, turklāt ražotāji turpina izstrādāt jaunas un arvien modernākas sistēmas, kas strādā bez paguruma un palīdz kontrolēt auto, un nereti ilgtermiņā kļūst par auto nozares standartu.

Kā piemēru šeit var minēt Skyactiv-Vehicle Dynamics un G-Vectoring Control Plus sistēmas, kas uzstādītas mūsdienu Mazda3, ne tikai palielinot drošību uz līkumotiem, kalnainiem ceļiem, bet arī paaugstinot braukšanas prieku.

Drošības sistēmas – tas ir tikai uz labu

Auto vēstures reģistra carVertical komunikācijas vadītājs un auto entuziasts Mats Buzelis stāsta, ka palīgsistēmas arvien vairāk pārņem satiksmes drošību, un tas ir pareizais virziens.

“Manuprāt, no autovadītājiem tiek prasīts arvien mazāk pūļu, lai braukšana būtu pēc iespējas drošāka. Tā ir ilgtermiņa tendence – tehnoloģijas ir krasi mainījušas visu nozari un, iespējams, ir tikai laika jautājums, kad autovadītāji kļūs vienkārši par operatoriem. Manuprāt, šādas aktīvās drošības sistēmas ir laba lieta.

Nozares eksperti apstiprina, ka pilnībā autonomas automašīnas varētu samazināt negadījumu skaitu par aptuveni 90 procentiem. Daudzas sistēmas palīdz nepieredzējušiem vadītājiem vai tiem, kuriem trūkst īpašu prasmju, lai novērstu negadījumus, taču dažas tehnoloģijas, piemēram, aklās zonas uzraudzības vai joslu maiņas palīgsistēmas lieliski palīdz izklaidīgiem vadītājiem. Jo vairāk sistēmu, jo labākai jābūt satiksmes drošībai,” saka M. Buzelis.

Augstāk minētajai Mazda, piemēram, ir uzlabotā i-Activsense drošības tehnoloģija, kas brīdina par potenciāliem draudiem tieši automašīnas priekšā un palīdz pilnībā novērst vai vismaz mazināt sadursmes riskus, pievēršot vadītāja uzmanību draudiem un ārkārtas situācijas gadījumā pat automātiski apturot automašīnu. Šādas un līdzīgas sistēmas var atrast daudzos citos gan augstākās, gan vidējās klases modeļos.

Pat tāds šķietams sīkums kā parkošanās sensori mūsdienās jau ir attīstījušies par sarežģītu kameru sistēmu, kas parāda visaptverošu 360 grādu skatu un spēj ziņot par transportlīdzekļiem, kas tuvojas no aklās zonas.

Glābiņš ārkārtas situācijās

Daudzas palīgsistēmas darbojas tikai ekstremālās situācijās. Pat gandrīz pusgadsimtu senā ABS sistēma nostrādā tikai tad, kad riepas bremzēšanas laikā zaudē saķeri, un arī stabilitātes kontrole tiek aktivizēta, kad automašīna jau sāk slīdēt. Protams, ir svarīgi nemaz nesasniegt to punktu, kad riepas zaudē saķeri ar ceļu un vadītājs zaudē kontroli pār mašīnu, bet gadās visādi.

Šī mērķa sasniegšanai nepieciešami gudri un pārdomāti risinājumi. Lai izveidotu G-Vectoring Control Plus sistēmu, Mazda inženieri pētīja gan automašīnu, gan arī pie stūres sēdošo uzvedību. Šo pētījumu laikā tika konstatēts, ka autovadītāji, veicot pagriezienus, mēdz “raustīt” stūri, kas ne tikai izsit automašīnu no līdzsvara un nelabvēlīgos apstākļos var izraisīt izslīdēšanu, bet arī rada papildu diskomfortu pasažieriem.

Reaģējot uz stūres rata pagriešanu, šī sistēma īslaicīgi samazina dzinēja jaudu. Šajā brīdī tiek vairāk noslogota priekšējā ass, uzlabojas priekšējo riteņu saķere un automašīna pārliecinošāk izbrauc pagriezienu.

Uzlabotā Plus sistēma darbojas arī izbraucot no pagrieziena – stūres rata iztaisnošanas laikā tiek nedaudz palēnināts priekšējais ritenis, kas atrodas pagrieziena ārmalā, un tas samazina slodzi uz aizmugurējiem riteņiem. Arī tas liek transportlīdzeklim būt stabilākam un braucējiem justies ērtāk.

Sistēma ir daļa no Skyactiv-Vehicle Dynamics tehnoloģiju pakotnes, kas ietver integrētu dzinēja, transmisijas, balstiekārtas un mašīnas virsbūves kontroli, tā radot ekskluzīvu, tikai Mazda automašīnām raksturīgu braukšanas pieredzi.

“Manuprāt, tas ir labs solis, kas vērsts uz mazāk pieredzējušiem autobraucējiem. Esmu pārliecināts, ka mūsdienās automašīna ar labām riepām spēj tikt galā ar 99,9 procentiem ikdienas izaicinājumu, bet autovadītāji, kuri nezina, kā viņu auto uzvedīsies ārkārtas situācijā, var būt pateicīgi par šādām tehnoloģijām. Ražotāji cenšas panākt, lai mašīna brauktu tur, kur pagriezta stūre,” saka M. Buzelis.

Ne tikai drošībai, bet arī braukšanas priekam

Daži braukšanas entuziasti, visticamāk, noraidīs daudzus datorsistēmu kontrolētos procesus un apgalvos, ka tie bojā braukšanas prieku. M. Buzelis viņiem daļēji piekrīt un saka, ka vadāmība jaunajām automašīnām vairs nav tāda pati kā vecajām.

Eksperts norāda, ka augstu vērtē tās automašīnas, kuras ir izstrādātas tā, lai būtu viegli prognozējamas ekstremālās situācijās, taču tai pašā laikā piebilst, ka mūsdienās autobūves nozarē noteicošās ir emisijas, kā dēļ daudzi ražotāji cenšas atsevišķas mehāniskas komponentes aizstāt ar alternatīviem risinājumiem, kas gan mēdz darboties ar aizturi.

“Ikdienas satiksmē tie veic lielisku darbu un spēj glābt mazāk pieredzējušus autovadītājus, vienlaikus izmaksājot ražotājiem mazāk un samazinot CO₂ emisijas. Neviena jauna automašīna nekad nebūs tik patīkama kā vecākas. Taču tas viss ir saistīts ar drošību un lietošanas ērtumu,” skaidro eksperts.

Lai gan daudzas elektroniskās sistēmas īstiem braukšanas entuziastiem neliek mieru, daži ražotāji joprojām meklē zelta vidusceļu. Piemēram, tādiem auto kā Porsche stabilitātes kontroles sistēma ir regulējama un tas dod iespēju vadītājam izbaudīt “tīru” braukšanu – braukt sānslīdēs vai izbuksēt riteņus, cik vien sirds kāro.

Taču nevajag skatīties tikai uz eksotiskiem modeļiem, jo arī jau pieminētā G-Vectoring Control Plus ir izstrādāta tā, lai sniegtu vadītājam pēc iespējas lielāku braukšanas prieku, vienlaikus nodrošinot drošību un komfortu pasažieriem.