Ilgtermiņā karš Ukrainā varētu ietekmēt "Rail Baltica" projektu, brīdina Satiksmes ministrija

Lai problēmas atrisinātu, notiek konsultācijas starp Eiropas partneriem, teikts ziņojumā.

Satiksmes ministrs Tālis Linkaits (K) uzsver, ka līdz ar kara sākšanos Ukrainā "Rail Baltica" projekta ģeopolitiskā nozīme ir būtiski augusi un tādēļ ir nepieciešams konkrēts plāns, kā to uzbūvēt ātrāk, nekā plānots.

Pašlaik turpinās Rīgas Centrālā multimodālā mezgla sekcijas un "Rail Baltica" starptautiskās lidostas Rīga multimodālā transporta mezgla sekcijas būvniecība, kā arī norisinās būvdarbu iepirkums "Rail Baltica" pamattrases izbūvei. 2022.gada 31.janvārī ir sākts atsavināšanas process un izsniegtas pilnvaras, noslēgti pilnvarojuma, lietošanas vai lietošanas tiesību aprobežošanas līgumi būvdarbu uzsākšanai 204 nekustamajos īpašumos.

Drīzumā SM plāno virzīt īpašu normatīvo regulējumu, kas ļautu sākt būvniecību zemēs, kam ir sākts atsavināšanas process, bet vēl nav nostiprinātas valsts īpašuma tiesības.

Būvdarbus "Rail Baltica" pamattrasē plānots veikt pa posmiem - vispirms dienvidu virzienā no Lietuvas robežas līdz lidostai "Rīga".

Darbus plānots sākt nākamajā gadā. Vilcienu kustība šajā virzienā varētu sākties no 2027.gada. Tāpat Lietuvas uzstādījums ir saglabāt ambīcijas līdz 2026.gada beigām izbūvēt Eiropas platuma dzelzceļa līniju.

Kā projekta prioritātes Linkaits uzsver gan dienvidu posma attīstību, gan jaunā divlīmeņu autoceļa un dzelzceļa tilta pār Daugavu pie Salaspils izbūvi, lai sāktu kravu pārvadājumus pa jauno dzelzceļa līniju un nodrošinātu kravu pārkraušanu Salaspils loģistikas parkā.

"Rail Baltica" projekta ietvaros būvdarbus Rīgas Centrālajā stacijā un lidostā Rīga paredzēts pabeigt līdz 2025.gada beigām. Veidojot jauno dzelzceļa līniju, pieņemts lēmums par "Rail Baltica" reģionālās satiksmes izveidi ar 17 reģionālajām stacijām, kas tiks attīstīti par mobilitātes punktiem.

Jau ziņots, ka "Rail Baltica" projekts paredz izveidot Eiropas standarta sliežu platuma dzelzceļa līniju no Tallinas līdz Lietuvas un Polijas robežai, lai tālāk ar dzelzceļu Baltijas valstis būtu iespējams savienot ar citām Eiropas valstīm. Baltijas valstīs plānots izbūvēt jaunu, 870 kilometru garu Eiropas sliežu platuma (1435 milimetru) dzelzceļa līniju ar vilcienu maksimālo ātrumu 240 kilometri stundā.

Paredzēts, ka "Rail Baltica" izmaksas sasniegs 5,8 miljardus eiro, ieskaitot atzaru, ko nolemts izbūvēt starp Kauņu un Viļņu. Daļa izmaksu tiks segtas no Eiropas Savienības līdzekļiem. Plānots, ka "Rail Baltica" dzelzceļa līnija būs gatava satiksmei 2026.gadā.