Savas vēstures dēļ Latīņamerikas valstis tradicionāli iestājušās pret spēcīgāku valstu iejaukšanos mazākās, tostarp pret ASV operācijām Afganistānā un Irākā. Tomēr šobrīd, attiecībā uz Krievijas iebrukumu Ukrainā, domas un rīcība dalās. Daudzas šī reģiona valstis iebildušas aicinājumam ieviest sankcijas pret Krieviju, un atsevišķas pat apsver saišu pastiprināšanu ar Putina režīmu, par spīti tam, ka vairums Apvienoto Nāciju Organizācijā agresiju nosodījušas.

Pamatojoties uz savu vēsturi kā Eiropas lielvalstu kolonijām, kas vēlāk kļuva par neatkarīgām republikām, Latīņamerikas valstīm tradicionāli ir divi ārpolitikas principi globālos jautājumos – pirmkārt, aizstāvēt neiejaukšanos suverēnās valstīs un valstu pašnoteikšanās tiesības un, otrkārt, iestāties pret Rietumu imperiālismu. Tomēr šobrīd šie divi principi iezīmē spēcīgu kontrastu starp dažādu valstu prioritātēm un rada bažas par Krievijas potenciālu uzlabot savas pozīcijas Amerikas pasaules daļā.

Latīņamerikas reģiona valstis tradicionāli iestājas par starptautisko kārtību, kas balstīta uz valstu vienlīdzību un daudzpusējo diplomātiju, tātad iebilstot pret kādas valsts vai valstu grupas dominanci pār pārējām lēmumu pieņemšanas procesos un konfliktu risināšanā. Saskaņā ar šo principu arī Ukrainas kara gadījumā atbildes reakcijas pret agresoru un bruņojuma piegādes būtu jāpieņem tikai ar daudzpusējā organizācijā panāktu lēmumu. Savukārt, uzstājot uz t.s. Rietumu imperiālisma apkarošanu, daļa Latīņamerikas valstu uztur pozīciju, ka Krievija pamatoti reaģējusi uz NATO paplašināšanos.

Lielākie neizlēmības paraugi

Ietekmīgāko reģiona valstu, kuras šobrīd ir arī ANO Drošības padomes nepastāvīgās dalībvalstis, – Meksikas un Brazīlijas – prezidenti negribīgi kritizē Putinu un reizēm pat rezonē ar Krievijas izplatīto propagandu. Tajā pašā laikā šo valstu pieredzējušie diplomāti pievienojušies starptautiskajam nosodījumam, atzīstot Krievijas iebrukumu par nelikumīgu un noziedzīgu.

Komentāri
CopyLinkedIn Draugiem X