Pērtiķu bakas nav jauna slimība; uzliesmojumi bijuši arī līdz šim

Pagājušās nedēļas beigas Pasaules veselības organizācija (PVO) paziņoja, ka vairākās Eiropas valstīs, kā arī Ziemeļamerikā un Austrālijā ir konstatēti kopumā 92 pērtiķu baku gadījumi. Turklāt slimnieki neesot kontaktējušies ar cilvēkiem no reģioniem, kur pērtiķu bakas ir izplatītas, piemēram, Kongo Republikas, kur kopš pagājušā gada decembra saslimuši vairāk nekā 1200 cilvēku. Jāpiebilst, ka pētījumi parāda – pērtiķu baku uzliesmojumos, kas līdz šim bijuši ārpus Āfrikas, nav konstatēti nāves gadījumi. Pērtiķu bakas parasti ilgst divas līdz četras nedēļas. Slimības simptomi ir papulāri izsitumi (pūslīši) uz ādas, drudzis, pietūkuši limfmezgli, muskuļu, muguras un galvas sāpes, kā arī ar nogurums un drebuļi.

Pērtiķu bakas nav jauna vai ieplānota slimība

Vairāki maldinātāji sociālajā medijā Facebook apgalvo, ka pērtiķu bakas ir mērķtiecīgi izplatīta slimība:

“Tas kovids rudenī vairs īsti nerullēs.. Nekas, nekas, laidīsim pērtiķu bakas..”

un

“Izskatās, ka globālistu jaunā pandēmija – ir palaista. Saucas tā pērtiķu bakas.”

Pērtiķu bakas nav jaunums; tās jau 1970. gadā Kongo Republikā aprakstīja kā slimību, ko izraisa pērtiķu baku vīruss (monkeypox virus). Pērtiķu baku vīruss pirmoreiz tika konstatēts 1958. gadā Dānijā, kad to diagnosticēja Statens Seruma institūta pērtiķiem – krabjēdāju makakiem. Tā arī radies vīrusa nosaukums “pērtiķu bakas” (angliski monkeypox). PVO skaidro, ka vīruss var inficēt cilvēkus, primātus un grauzējus. Pēdejo 50 gadu laikā Āfrikā, ASV un Eiropā vairākkārt bijuši slimības uzliesmojumi. Piemēram, 2018. gada septembrī Lielbritānijā 134 cilvēki nonāca kontaktā ar kādu pērtiķu baku pacientu, kā rezultātā sasirga četri cilvēki. Proti, nav pamata domāt, ka nesenie slimības gadījumi ārpus Āfrikas nebūtu varējuši izcelties dabiski, kā tas noticis līdz šim. Interneta platformās jau izskan apgalvojumi, ka slimības izplatība ir ieplānota. Vairākos ierakstos kā pierādījums izmantota kāda publikācija no bezpeļņas organizācijas Nuclear Threat Initiative (NTI):

“2021. gada martā tika izspēlēts kārtējais scenārijs, kurā paredzēja, ka 2022. gada 15. maijā sāksies pērtiķu baku uzliesmojums. Šodien ir 21. maijs, 2022. gads, un visi pasaules mediji kladzina par pērtiķu bakām.”

NTI publikācija apraksta teorētisku simulāciju, kurā piedalījās eksperti no sabiedrības veselības, biotehnoloģiju un starptautiskās drošības jomām. Tās mērķis bija ar diskusiju palīdzību izzināt vājos punktus dažādu valstu un starptautisko organizāciju spējā reaģēt uz bioloģiska rakstura katastrofām. Simulācijā tika iedomāta situācija, kurā 2022. gada maijā bioteroristi izplata kādu neparasti spēcīgu pērtiķu baku vīrusa variantu izdomātā valstī Brinijā. Tika pieņemts, ka vīruss pēc tam izplatītos visā pasaulē.

Pērtiķu baku izvēle simulācijai, iespējams, nav nejauša, jo bakas vēsturē ir izmantotas kā bioloģiskais ierocis. Akadēmiskajā žurnālā International Journal of Infectious Diseases mikrobiologs un bioloģisko ieroču eksperts Kens Alibeks skaidro, ka baku vīruss kā ierocis izmantots jau kopš 14. gadsimta, kad tartaru karotāji esot ar katapultām metuši inficētus līķus, lai inficētu un novājinātu iekarojamo pilsētu iedzīvotājus. Pētnieki joprojām uzskata, ka baku vīruss (Variola vīruss) varētu tikt izmantots kā bioloģiskais ierocis. Tādēļ joprojām tiek izstrādātas un ražotas jaunas baku vakcīnas. Pērtiķu baku vīruss ir radniecīgs baku vīrusam, ko 1980. gadā izdevās pilnībā izskaust ar vakcinēšanās palīdzību. Tādēļ simulācijai izvēlēties fiktīvu pērtiķu baku vīrusa variantu nav nekas neparasts.

Dažādu pandēmiju izspēles jeb simulācijas tiek rīkotas regulāri jau kopš tūkstošgades sākuma. To mērķis ir spēt labāk sagatavoties pandēmiju kontrolei un saprast galvenos riskus. Viena no nesenākajām bija 2019. gadā Donalda Trampa prezidentūras laikā ASV Veselības ministrija organizētā nāvējošas pandēmijas izspēle Crimson Contagion. Scenārijs paredzēja, ka tūristi vīrusu atved no Ķīnas, saslimst 110 miljoni ASV iedzīvotāju, un vairāk nekā pusmiljons iet bojā. Izspēles laikā tika secināts, ka ASV ir vāji sagatavotas šādai situācijai.

Līdzīgā veidā tiek simulēti arī uzbrukumi ar bioloģiskajiem ieročiem. Piemēram, lai sagatavotos šādai iespējai, jau 2001. gadā ASV tika simulēts bioloģiskā terora uzbrukums valstij, izmantojot baku vīrusu. Savukārt 2005. gadā līdzīgi tika izspēlēts bioloģiskais uzbrukums, kura laikā teroristi mērķtiecīgi izplata bakas ASV un Eiropas valstīs. Izspēlē piedalījās valstu līderi un ārlietu ministri.

Re:Check aizrakstīja NTI, lai uzzinātu, kādēļ simulācijai tika izvēlēts tieši pērtiķu baku vīruss, bet atbildi nesaņēma.

Jāpiebilst, ka Eiropas Slimību profilakses un kontroles centrs skaidro, ka pērtiķu bakas starp cilvēkiem neizplatās viegli. Ir nepieciešams tuvs fizisks kontakts vai ilgstoša saskarsme ar gaisa pilieniem, ko šķaudot, runājot vai klepojot izdalījis inficēts cilvēks. Turklāt Pasaules Veselības organizācijas 2020. gada biļetenā Pastēra institūta epidemiologi rakstīja, ka pērtiķu bakas tiek uzskatītas par lipīgām tikai, kad inficētajam cilvēkam jau parādījušies simptomi. Tas, nozīmē, ka atšķirībā no Covid-19 ar pērtiķu bakām inficēt nejauši ir grūtāk. Epidemiologi arī skaidroja, ka, ievērojot stingrus piesardzības pasākumus, epidēmijas izcelšanās risks ir ļoti zems.

Pērtiķu bakas nav jostas roze

Kādā citā Facebook ierakstā tiek lēsts, ka pērtiķu bakas patiesībā esot jostas roze jeb Herpes zoster:

“Tikai nedaudzi ir pamanījuši, ka viņi ir pārdēvējuši jostas rozi par mērkaķu bakām, tāpat kā viņi dara arī ar pārējām slimībām pēdējos simts gadus savām kārtējām afērām.”

Tā nav taisnība, jo jostas roze un pērtiķu bakas ir nesaistītas slimības ar atšķirīgiem simptomiem un slimības gaitu. Informāciju par pērtiķu baku un jostas rozes simptomiem, ierosinātāju un profilakses pasākumiem var iepazīties Slimību profilakses un kontroles centra vietnē (pērtiķu bakas) un Derma Clinic Riga informatīvajos materiālos (jostas roze). Abas slimības arī izraisa divi dažādi vīrusi. Jostas rozi izraisa Varicella-zoster vīruss, savukārt pērtiķu bakas izraisa pērtiķu baku vīruss (monkeypox virus). Starptautiskajā Vīrusu taksonomijas komitejas datubāzē var atrast, ka šie divi vīrusi nav vienā ģintī, dzimtā, tipā vai pat valstī. Pērtiķu baku vīrusa pielīdzināšana jostas rozi izraisošajam vīrusam būtu tas pats, kā teikt, ka pērtiķis un roze ir viens un tas pats organisms.

Šajā pašā Facebook ierakstā arī apgalvots, ka jostas rozi izraisot Pfizer ražotās Covid-19 potes:

“Īstais vārds jostas rozei ir Herpes Zoster, un Pfizer dokumentos tiek uzrādītas 11 dažādas Herpes Zoster blaknes cilvēkiem, kuri paņēma šo [Covid-19] poti.”

Autore nemin konkrētus Pfizer dokumentus, tādēļ Re:Check smēlās informāciju zinātniskajā literatūrā.

Jostas rozi jeb Herpse zoster izraisa Varicella-zoster vīruss. Šis vīruss izsauc arī vējbakas. Pēc primārās saslimšanas ar vējbakām vīruss “noslēpjas” nervu mezglos un pāriet latentajā periodā, kas neizraisa simptomus. Vēlāk dzīvē vīruss var atkal kļūt aktīvs un izsaukt tā saukto jostas rozi, kuras biežākie simptomi ir sarkani izsitumi, sāpes, jutīgums, dedzinoša sajūta, nieze un tulznas, kas ir pildītas ar šķidrumu.

Zinātniskajā literatūrā ir aprakstīti ļoti reti gadījumi, kad neilgi pēc Pfizer un Moderna potēm cilvēkiem parādās jostas roze. Šā gada februārī neatkarīga pētniecības grupa no Gaosjunas Universitātes Taivānā publicēja akadēmisku pārskatu par šo tēmu. Apkopojot līdz 2021. gada decembrim pieejamos pētījumus, zinātnieki secināja, ka patlaban nav pamata domāt, ka Pfizer vai Moderna Covid-19 vakcīnas būtu saistītas ar jostas rozes gadījumiem. Citi zinātnieki, kas apkopojuši pētījumus par šo tēmu, norāda, ka cēloņsakarība starp Covid-19 potēm un jostas rozi nav apstiprināta, un vēl jāveic lielāka apjoma pētījumi.

Pērtiķu bakas nav “homoseksuāļu slimība”

Daži Facebook lietotāji vedina domāt, ka slimībai pie vainas ir homoseksualitāte, kas novedīs pie pērtiķu baku izplatīšanās un karantīnas:

“Pēc Rīgas praida “brīvība” atnāks ar pērtiķu bakām un karantīnu!”

Patlaban liela daļa pērtiķu baku pacientu ir vīrieši, kam bijis sekss ar citiem vīriešiem. Nav zināms, kādēļ tā ir, bet vēsturiski ar slimību sirguši visu dzimumu un seksualitāšu pārstāvji. Patlaban medijos tiek spriests, ka, iespējams, šis uzliesmojums izplatīts seksuāla kontakta laikā starp homoseksuāliem vai biseksuāliem vīriešiem divos pasākumos Spānijā un Beļģijā.

Pasaules Veselības organizācija skaidro, ka pērtiķu bakas ir slimība, kas viegli izplatās fiziska kontakta rezultātā. Vīruss izplatās caur fizisku kontaktu vai ar sīkiem pilieniem, kas nonāk gaisā, piemēram, klepojot. Slimību var saķert arī, piemēram, guļot slimnieka gultasveļā. Kontaktam nav jābūt seksuālam. Piemēram, 2003. gadā Viskonsinas štatā ASV 11 cilvēki saslima ar pērtiķu bakām. Visi 11 gadījumi tika saistīti ar kādā veikalā nopirktiem prēriju suņiem, kas savukārt infekciju, iespējams, saķēra no milzu Gambijas žurkas, kas nesen veikalā bija ievesta no Ganas.

Secinājums: Pērtiķu bakas cilvēkos konstatētas jau kopš 1970. gada, un līdz mūsdienām pasaulē ir bijuši vairāki slimības uzliesmojumi. Pētnieki un valdības iestādes regulāri izspēlē teorētiskas pandēmiju simulācijas, lai labāk sagatavotos īstiem draudiem. Pērtiķu bakas un jostas roze ir divas dažādas slimības, kuras izraisa divi dažādi vīrusi. Lai gan liela daļa pašreizējā pērtiķa bakuuzliesmojuma slimnieku ir homoseksuāli vai biseksuāli vīrieši, slimību var saķert un izplatīt visu dzimumu un seksualitāšu cilvēki.