Latvijā 2022. gada pirmajā ceturksnī bezdarba līmenis bija 7,3% no ekonomiski aktīvajiem iedzīvotājiem, kas ir par 0,8 procentpunktiem mazāk nekā 2021.gada attiecīgajā periodā, bet par 0,2 procentpunktiem vairāk nekā iepriekšējā ceturksnī, liecina Centrālās statistikas pārvaldes publiskotie Darbaspēka apsekojuma rezultāti.
Latvijā pirmajā ceturksnī bezdarba līmenis sarucis līdz 7,3%
2022.gada pirmajā ceturksnī bija 68 000 bezdarbnieku vecumā no 15 līdz 74 gadiem, kas ir par 6700 mazāk nekā pirms gada, bet par 1500 vairāk nekā iepriekšējā ceturksnī.
Statistikas pārvaldē atzīmē, ka šogad pirmajā ceturksnī Latvijā saglabājās augstākais bezdarba līmenis Baltijas valstīs - Igaunijā tas bija 5,5%, bet Lietuvā - 6,4%.
Šogad pirmajā ceturksnī 36 200 bezdarbnieku bija bez darba līdz pieciem mēnešiem, kas ir par 2300 mazāk nekā pirms gada, bet par 800 vairāk nekā iepriekšējā ceturksnī. Vienlaikus 12 600 bija bez darba 6-11 mēnešus, kas ir par 1700 mazāk nekā pirms gada, bet par 3200 vairāk nekā iepriekšējā ceturksnī.
2022.gada pirmajā ceturksnī bija 18 800 ilgstošo bezdarbnieku, kas ir par 3100 mazāk nekā pirms gada un par 2600 mazāk nekā iepriekšējā ceturksnī.
Ilgstošo bezdarbnieku īpatsvars bezdarbnieku skaitā bija 27,8% - par 4,5 procentpunktiem mazāk nekā iepriekšējā ceturksnī. Salīdzinot ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu, tas ir samazinājies par 1,5 procentpunktiem.
Šogad pirmajā ceturksnī no visiem bezdarbniekiem 10,2% bija jaunieši jeb iedzīvotāji vecumā no 15 līdz 24 gadiem, kas gada laikā ir samazinājums par 1,2 procentpunktiem, bet, salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni, - kāpums par 0,9 procentpunktiem.
Jauniešu vidū bezdarba līmenis šogad pirmajā ceturksnī bija 12%, kas ir par 4,3 procentpunktiem mazāk nekā pirms gada, bet par 0,7 procentpunktiem vairāk nekā iepriekšējā ceturksnī.
Gada laikā jauniešu bezdarbnieku skaits ir samazinājies par 1600, bet salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni palielinājies par 700.
No visiem jauniešiem 33% bija ekonomiski aktīvi, proti, bija nodarbināti vai aktīvi meklēja darbu (bezdarbnieki), bet 67% jauniešu bija ekonomiski neaktīvi - pārsvarā vēl mācījās un darbu nemeklēja.
2022.gada pirmajā ceturksnī 31,9% jeb 438 100 iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 74 gadiem bija ekonomiski neaktīvi, proti, nebija nodarbināti un aktīvi nemeklēja darbu. Salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni, ekonomiski neaktīvo iedzīvotāju skaits ir samazinājies par 8800 jeb 2%, bet gada laikā - par 19 300 jeb 4,2%.
Statistikas pārvaldes dati arī liecina, ka 5400 jeb 1,2% ekonomiski neaktīvo iedzīvotāju bija zaudējuši cerību atrast darbu.
Salīdzinājumam gadu iepriekš tādu bija 1,5%, bet 2021.gada ceturtajā ceturksnī - 1,2%.
2022.gada pirmajā ceturksnī darbaspēka apsekojumā par ekonomisko aktivitāti piedalījās 4400 mājsaimniecību, kurās aptaujāja 7700 iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 89 gadiem, tostarp vecuma grupā no 15 līdz 74 gadiem - 4000 mājsaimniecību, kurās aptaujāja 6900 iedzīvotāju.