"Delnas" pētnieks: Valdība pārkāpj vairākus likumus valsts budžeta projektos

Ministru kabinets.
Ministru kabinets. Foto: Valsts kanceleja

Valdība valsts budžeta projektu sagatavošanā pārkāpj vairākus likumus, nepiešķirot tajos noteiktos papildu līdzekļus konkrētām nozarēm, trešdien Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēdē pauda sabiedrības par atklātību "Delna" pētnieks Olafs Grigus.

Komisijas sēdē trešdien tika spriests par iespējamiem uzlabojumiem valsts budžeta pieņemšanas procesā. "Delnas" projektu vadītājs vaicāja, kā var veidoties šāda "neskaidra un dīvaina" situācija un norādīja, ka Finanšu ministrija iepriekš ir atbildējusi, kuri likumi nav ievēroti. Grigus rosina valdībai uzreiz līdz ar valsts budžeta projekta iesniegšanu pievienot sarakstu ar likumiem, kas tikšot pārkāpti budžeta likumprojektā.

Viņš arī prasīja juridisko pamatojumu, kāpēc Ministru kabinets, sagatavojot budžeta projektu, neievēro dažādos likumos noteiktos nepieciešamos tēriņu palielinājumus. "Delnas" pārstāvja uzstāšanās notika sēdes noslēgumā un komentāri pēc tiem nesekoja.

Sēdes sākumā Budžeta komisijas priekšsēdētājs Mārtiņš Bondars (AP) no savas puses pauda, ka sabiedrība neatbalsta iepriekš pieļautās "deputātu kvotas" vai pērn notikušās koalīcijas vienošanās par papildu izdevumiem budžetā. Politiķis pauda, ka tas nav labs "budžetēšanas process" un nerada taisnīguma sajūtu.

Pagājušajā gadā arī pats Bondars saņēma kritiku no opozīcijas puses, ka viņš esot iesniedzis "deputāta kvotas" priekšlikumu, kas saņēma Saeimas atbalstu.

Latvijas Bankas Monetārās politikas pārvaldes vadītājs Uldis Rutkaste skaidroja, ka valstij ir jāmazina deficīts tad, kad atsākas ekonomikas izaugsme. Par tām valstīm, kas nesamazina deficītu tautsaimniecības izaugsmes laikā, rodas jautājums, vai tās savu parāda augsto līmeni var uzturēt ilgtermiņā, norādīja Latvijas Bankas pārstāvis.

Rutkaste vērsa uzmanību, ka valsts pārvaldē joprojām pastāv "decembra fenomens", ka izdevumi būtiski pieaug gada beigās, jo attiecīgā nauda "nepārceļas" uz nākamo gadu, attiecīgi iestādes to steidz tērēt. Jautājums, vai šādā veidā līdzekļu tiek izlietoti lietderīgi, tāpēc šo problēmu vajadzētu risināt, pauda Latvijas Bankas pārstāvis.

Kā ziņots, nepieciešams rast risinājumu ļoti sliktajai pieejai, ka ministrijas valsts budžeta sagatavošanā pieprasa finansējumu "uz velna paraušanu" jeb vairākkārtīgi pārsniedzot pieejamo līdzekļu apjomu, Budžeta komisijas sēdē pauda Reirs.

Šo jautājumu sēdes sākumā aktualizēja Bondars, kurš norādīja, ka ir jāmaina pašreizējā situācija, ka ministrijas strādā kā savas jomas arodbiedrības, kuras iesniedz pieprasījumus, kas pārsniedz budžeta iespējas.

Aktuālais šodien
Svarīgākais
Uz augšu