Kārtējā asiņainā apšaude skolā ASV atkal aktualizē ieroču aprites kontroles jautājumu

25. maija traģēdijas aktualizētās diskusijas, pēc ekspertu domām, diezin vai  novedīs pie būtiskas reformas. Strīdi par ieročiem un to aprites kontroli ir kļuvuši gan politiski šķeltnieciski, gan iesakņojušies ASV politikā un kultūrā. Tieši tādēļ nozīmīgas pārmaiņas, pēc ekspertu domām, tuvākajā laikā nav sagaidāmas.

Daudzviet Amerikā ieroči un to esamība mājās ir kļuvusi par normu. Tie netiek uzskatīti par ko īpašu vai biedējošu. Tā ir ikdienas dzīves sastāvdaļa.

Ieroču īpašnieki, kuru skaits ir apmēram 80 miljoni, šaujamieročus uzskata par instrumentu, ar ko aizstāvēt savas brīvības un īpašumu. Valstī, kur pastāv ticama iespēja, ka bruņots noziedznieks var ielauzties mājā vai uzbrukt uz ielas, daudzi uzskata, ka ieroča nēsāšana ir nepieciešama saprātīgas piesardzības nolūkos.

Tiesības nēsāt ieročus aizsargā ASV konstitūcija. Citu valstu iedzīvotājiem gan nav skaidrs, kādēļ dokumentam, kas rakstīts gandrīz pirms 250 gadiem, joprojām ir tik liela nozīme 2022. gadā.

Dažus no skaļākajiem argumentiem par labu ieročiem izsaka Nacionālā šaujamieroču asociācija (NRA), taču daudzi pamatojumi nāk arī no parastiem pilsoņiem. Tiesības nēsāt ieroci tiek uzskatītas par tikpat svarīgu aspektu kā tiesības uz vārda brīvību.

Ieroču aizliegšana vai ierobežošana ASV tiek uzskatīta par amerikāņu tiesību pārkāpumu, kaut gan jautājums par ieroču aprites kontroli ASV ir aktualizējies jau daudzas reizes.

2012. gadā Sendijas Hukas pamatskolā Konektikutas štatā uzbrucējs nogalināja sešus pieaugušos un 20 bērnus. Tam sekoja atbalsta vilnis ieroču aprites kontroles ieviešanai, līdzīgi tam, kas novērojams tagad.

Toreizējais prezidents Baraks Obama solīja darīt visu, kas ir viņa spēkos, lai rīkotos, un demokrāti ierosināja federālus likumprojektus, kas aizliedz konkrētus šaujamieroču veidus. Kongresa atbalstu likumu ieviešanai šie priekšlikumi gan neguva.

Sendijas Hukas pamatskolā bojāgājušo bērnu ģimenes bija tik ļoti sarūgtinātas par ieroču aprites reformas neveiksmi, ka nolēma rīkoties patstāvīgi un iesūdzēja tiesā uzbrukumā izmantotās šautenes AR-15 ražotāju.

Šī gada sākumā "Remington Arms" deviņām ģimenēm beidzot izmaksāja kompensācijas vairāku miljonu dolāru apmērā, tāpēc sagaidāms, ka nākotnē varētu tikt sāktas arī vairākas citas līdzīgas prāvas. Šobrīd arvien lielāks skaits amerikāņu iestājas par stingrāku ieroču aprites kontroli valstī.

Reformu aizstāvji akcentē arī cita veida pilsoņu brīvības, piemēram, bērna tiesības doties uz skolu, nebaidoties no nošaušanas. Ieroči tagad ir galvenais bērnu un pusaudžu nāves cēlonis ASV.

Vairāk nekā 4300 bērnu vecumā līdz 18 gadiem 2020. gadā nomira no ievainojumiem, kas gūti no šaujamieročiem. Salīdzinājumam, apšaužu rezultātā attiecīgajā gadā gāja bojā aptuveni 50 amerikāņu policisti.

Tuvākajās dienās ASV televīzijas pārraidēs un sociālajos medijos notiks strīdi par to, kam vajadzētu atļaut un kādus ieročus vajadzētu ļaut iegādāties, tomēr joprojām neskarts paliks jautājums par ASV iedzīvotāju tiesībām nēsāt ieročus.