EK ierosina noteikumus par ierobežojošos pasākumus pārkāpušo oligarhu līdzekļu iesaldēšanu un konfiskāciju

EK ierosina Eiropas Savienības (ES) noziegumu jomu sarakstā iekļaut ES ierobežojošo pasākumu pārkāpumus. Tāpat EK ierosina jaunus, stingrākus noteikumus par līdzekļu atgūšanu un konfiskāciju, kas arī palīdzēs īstenot ES ierobežojošos pasākumus.

Kaut arī Krievijas agresija pret Ukrainu vēl aizvien turpinās, tomēr ir ārkārtīgi svarīgi, lai ES ierobežojošie pasākumi tiktu pilnībā īstenoti, un šo pasākumu pārkāpšana nedrīkst atmaksāties. Iesniegto priekšlikumu mērķis ir nodrošināt, ka nākotnē var efektīvi konfiscēt to personu un organizāciju līdzekļus, kuras pārkāpj ierobežojošos pasākumus. Priekšlikumi ir izstrādāti sadarbībā ar darba grupu "Freeze and Seize", ko EK izveidoja martā.

EK ierosina ES noziegumu jomu sarakstā iekļaut ierobežojošo pasākumu pārkāpumus. Tas ļaus noteikt kopējus pamatstandartus attiecībā uz noziedzīgiem nodarījumiem un sodiem visā ES. Šādi kopīgi ES noteikumi savukārt atvieglotu visās dalībvalstīs ierobežojošo pasākumu pārkāpumu izmeklēšanu, saukšanu pie atbildības un sodīšanu par tiem.

Ierobežojošo pasākumu pārkāpums atbilst Līgumam par ES darbību, jo šāds pārkāpums ir noziegums lielākajā daļā dalībvalstu. Tas ir arī īpaši smags noziegums, jo var radīt draudus starptautiskajam mieram un drošībai, un tam ir viennozīmīgs pārrobežu konteksts, kādēļ ir vajadzīga vienota reakcija gan ES, gan pasaules mērogā.

Priekšlikumam ir pievienots paziņojums ar pielikumu, kurā EK arī izklāsta to, kāda varētu būt nākotnē pieņemama direktīva par kriminālsodiem. Iespējamie noziedzīgie nodarījumi varētu būt šādi: iesaistīšanās rīcībā vai darbībās, kuru mērķis ir tieši vai netieši apiet ierobežojošos pasākumus, tostarp slēpjot līdzekļus, tādu līdzekļu neiesaldēšana, kuri ir sankciju sarakstā iekļautas personas/vienības īpašumā, turējumā vai kontrolē, vai iesaistīšanās tirdzniecībā ar precēm, uz kurām attiecas tirdzniecības aizliegumi, piemēram, šādu preču imports vai eksports.

Kolīdz ES dalībvalstis vienosies par EK iniciatīvu paplašināt ES noziegumu jomu sarakstu, EK iesniegs tiesību akta priekšlikumu, kura pamatā ir pievienotais paziņojums un tā pielikums. ES noteikumu par līdzekļu atgūšanu un konfiskāciju pastiprināšana, aptverot arī ES ierobežojošos pasākumus.

EK nāk klajā ar priekšlikumu direktīvai par līdzekļu atgūšanu un konfiskāciju. Galvenais mērķis ir gādāt par to, ka noziedzīgas darbības "neatmaksājas", kas panākams, atņemot noziedzniekiem viņu nelikumīgi iegūto peļņu un ierobežojot viņu spējas izdarīt turpmākus noziegumus. Ierosinātie noteikumi attieksies arī uz ierobežojošu pasākumu pārkāpšanu, nodrošinot ierobežojošo pasākumu pārkāpumu rezultātā iegūto līdzekļu efektīvu meklēšanu, iesaldēšanu, pārvaldību un konfiskāciju.

Ar priekšlikumu tiek modernizēti ES noteikumi par līdzekļu atgūšanu, cita starpā paplašinot līdzekļu atguves dienestu pilnvaras, lai varētu ātri izsekot un identificēt to personu un organizāciju līdzekļus, kurām piemēro ES ierobežojošos pasākumus. Šīs pilnvaras attieksies arī uz noziedzīgi iegūtiem līdzekļiem, tostarp steidzamā kārtā iesaldējot īpašumu gadījumos, kad pastāv risks, ka līdzekļi varētu pazust.

Tāpat tiks paplašinātas iespējas konfiscēt līdzekļus, kas iegūti dažādāku noziegumu rezultātā, tostarp ES ierobežojošo pasākumu pārkāpumu rezultātā. Tas tiks darīts, kolīdz būs pieņemts EK priekšlikums par ES noziegumu jomu saraksta paplašināšanu.

Plānots arī izveidot visās ES dalībvalstīs līdzekļu pārvaldības birojus, kuru uzdevums būtu nodrošināt to, ka iesaldētais īpašums nezaudē savu vērtību, kas panākams, atļaujot pārdot iesaldētos līdzekļus, kuru vērība ātri samazinās vai kuru uzturēšana ir dārga.

Ierobežojošie pasākumi ir būtisks instruments starptautiskās drošības aizstāvībai un cilvēktiesību veicināšanai. Šādi pasākumi cita starpā ir līdzekļu iesaldēšana, ceļošanas aizliegumi, importa un eksporta ierobežojumi, kā arī banku un citiem pakalpojumiem noteiktie ierobežojumi. ES patlaban ir spēkā vairāk nekā 40 ierobežojošo pasākumu režīmi, un noteikumi, ar kuriem paredz kriminālatbildību par šādu pasākumu pārkāpumiem, dažādās dalībvalstīs atšķiras.

ES ir ieviesusi virkni ierobežojošu pasākumu pret personām un uzņēmumiem no Krievijas un Baltkrievijas, kā arī nozaru pasākumus, no kuriem daži tika ieviesti jau 2014.gadā. ES ierobežojošo pasākumu īstenošana pēc Krievijas uzbrukuma Ukrainai apliecina to, cik sarežģīti ir identificēt līdzekļus, kas pieder oligarhiem, kuri tos slēpj dažādās jurisdikcijās, izmantojot kompleksas juridiskas un finanšu struktūras. Ierobežojošo pasākumu nekonsekventa izpilde mazina ES spēju paust vienotu nostāju.

Lai ES līmenī uzlabotu koordināciju šo ierobežojošo pasākumu izpildē, EK izveidoja darba grupu "Freeze and Seize" jeb "Iesaldēt un konfiscēt". Darba grupa ne tikai nodrošina koordināciju starp dalībvalstīm, bet arī cenšas izpētīt mijiedarbību starp ierobežojošiem pasākumiem un krimināltiesību pasākumiem.

Saskaņā ar dalībvalstu ziņojumiem līdz šim ir iesaldēti līdzekļi 9,89 miljardu eiro vērtībā un bloķēti darījumi 196 miljardu eiro vērtībā. 11.aprīlī "Eiropols" kopā ar dalībvalstīm, "Eurojust" un "Frontex" sāka operāciju "Oscar", lai atbalstītu finanšu izmeklēšanas un kriminālizmeklēšanas, kas vērstas pret noziedzīgi iegūtiem līdzekļiem, kuri pieder fiziskām un juridiskām personām, kam piemēro ES sankcijas.

Ierobežojošie pasākumi ir efektīvi tikai tad, ja tie tiek sistemātiski un pilnībā izpildīti un ja par šādu pasākumu pārkāpumiem tiek noteikti sodi. Dalībvalstīm jau tagad ir pienākums ieviest efektīvus, samērīgus un atturošus sodus par ierobežojošo pasākumu pārkāpumiem. Tomēr dažas dalībvalstis izmanto daudz plašākas definīcijas, savukārt citas ir ieviesušas detalizētākus noteikumus.

Ierobežojošo pasākumu pārkāpums dažās dalībvalstīs ir administratīvs un noziedzīgs nodarījums, citās tas ir tikai noziedzīgs nodarījums, savukārt vēl citās dalībvalstīs ierobežojošo pasākumu pārkāpumu rezultātā patlaban ir paredzēti tikai administratīvi sodi. Šīs atšķirības ļauj personām, uz kurām attiecas ierobežojoši pasākumi, tos apiet.

EK publicēja arī progresa ziņojumu par ES Drošības savienības stratēģijas īstenošanu, kurā uzsvērti drošības apdraudējumi, ko izraisa neprovocētais un nepamatotais Krievijas agresīvais karš pret Ukrainu. Ziņojumā uzsvērts, ka ir vajadzīga koordinēta ES pieeja vairākos jautājumos, kā arī uzsvērts tas, ka cīņa pret organizēto noziedzību ir viena no galvenajām ES prioritātēm, lai panāktu drošības savienību, kurā visi tiek aizsargāti.