Filipa sala Austrālijas piekrastē ik gadu kļūst par pingvīnu “festivāla” norises vietu. Iestājoties krēslai, šogad parādē jeb kopīgajā piekrastes pastaigā piedalījās vairāk nekā 5200 mazo pingvīnu ar melni baltiem kažokiem (Eudyptula minor), šķērsojot pludmali vairākas naktis pēc kārtas.
Video ⟩ Jauns rekords! Pludmales parādē soļo tūkstošiem pingvīnu
Šis ir bijis lielākais pingvīnu skaits, kāds novērots kopš 1960. gadiem.
Filipa sala, zināma arī kā Austrālijas pirmiedzīvotāju teritorija, ir mājvieta lielākajai Austrālijas pingvīnu kolonijai, kurā līdzās mājo vairāk nekā 40 tūkstoši putnu.
Austrālijas pingvīni ir pasaulē mazākā pingvīnu suga – to augums parasti nepārsniedz 40 cm.
Kad saule ir norietējusi, pingvīni pēc zivju, kalmāru un citas barības medībām peld uz krastu, tiekas piekrastē un kopīgi soļo uz savām “mājām” sauszemē.
Vietējie šo pārvietošanās “brīnumu” nosaukuši par Pingvīnu parādi, simtiem tūristu ik gadu dodas uz Filipa salu, lai vērotu šo dabas parādību klātienē.
Tas notiek vidēji stundu ik vakaru, un parāde vērojama jau vairāk nekā 50 gadu.
Tāpat parādi var vērot dzīvajā ierakstā šeit.
3. maijā parādē soļoja 5219 pingvīni, kurus saskaitīt palīdzēja parka darbinieki, nostājoties tā saucamajos kontrolpunktos, kuros ir vislabākā redzamība.
Mazie pingvīni pārvietojas grupās un katru reizi dodas pa vienu un to pašu maršrutu.
29. aprīlī tika novēroti 4592 pingvīni, bet pērnajā novembrī rekords bijis 4435 pingvīni. Ik vakaru parādē piedalās 3000-5000 pingvīni.
Visvairāk dzīvnieku vērojami novembrī un decembrī, kad sākas šo putnu pārošanās sezona. Tas, kādēļ maijā novērots tik daudz putnu, daļēji skaidrojams ar to, ka vēju virzienu maiņas ietekmē pingvīni meklē barību arvien tuvāk piekrastei.
Lielākoties tie ēd mazas zivtiņas, piemēram, anšovus, kas dzīvo tikai konkrētās gaisa un ūdens temperatūrās.
Ārpus pārošanās sezonas pingvīni var uzturēties okeāna ūdeņos līdz pat mēnesim, turklāt krasta erozijas ietekmē samazinās to vietu skaits, kur šiem putniem uzturēt savas pagaidu mājvietas.
Pēdējos gados vietējās kopienas iegulda enerģiju un laiku, lai piekrastes zonas sakārtotu.