Kāpēc viņi nebēga? DNS atklāj noslēpumus par upuriem Pompejos

Pirmais “Pompeju cilvēka genoms” ir teju nevainojams un pilnīgs “ģenētisko instrukciju” komplekts, kas iekodēts no upuru kauliem iegūtā DNS. Senais DNS atradās ķermeņos, kurus bija iekonservējuši vulkāniskie pelni, vēstīts pētījumā, kas publicēts zinātniskajā žurnālā “Scientific Reports”.

Abus upurus arheologi atrada 1933. gadā tā saucamajā Amatnieku namā (Casa del Fabbro) Pompejos. Viņi bija saļimuši ēdamistabas stūrī, it kā vulkāna izvirduma brīdī mūsu ēras 79. gada 24. augustā būtu ieturējuši pusdienas. Kādā nesenā pētījumā atklāts, ka milzīgais nāvējošais Vezuva pelnu mākonis pilsētu pārņēma mazāk nekā 20 minūšu laikā.

“Pēc to pozas spriežot, izskatās, ka viņi necentās aizbēgt. Atbilde, kāpēc viņi to necentās izdarīt, varētu slēpties viņu veselības stāvoklī,” izdevumam “BBC” stāstīja pētniece Serēna Viva.

Pētījumā noskaidrojās, ka vīrieša kaulos atradās tuberkulozi izraisošas baktērijas DNS. Tas liecina par to, ka viņš pirms nāves varētu būt slimojis ar tuberkulozi.

“Šie cilvēki ir kā klusie liecinieki vienam no pasaulē zināmākajiem vēsturiskajiem notikumiem. Strādāt ar tiem ir ļoti emocionāli. Tā ir liela privilēģija,” piebilda Viva.

FOTO: LAIKĀ SASTINGUŠIE VEZUVA IZVIRDUMA UPURI POMPEJOS