Kas notiks, ja Eiropas Savienība ieviesīs Krievijas naftas embargo?

Kā ziņo "Deutsche Welle", Vācija, kas agrāk iepirkusi un arī turpina iepirkt būtisku energoresursu daļu no Krievijas, sākotnēji bija pret naftas embargo. Tomēr tagad nostāja ir mainījusies un atbalsta Eiropas Komisijas priekšsēdētājas Ursulas fon der Leienas inciatīvu. Vācijas valdība secinājusi, ka bez Krievijas naftas var iztikt. Tāpat kā bez Krievijas oglēm, kuru embargo tika iekļauts piektajā ES sankciju paketē un spēkā stāsies augustā. 

Vācijas atkarība no Krievijas naftas strauji samazinājusies

Krievija ir trešais lielākais naftas ražotājs un eksportētājs. Krievijas naftas daļa pasaules tirgū sastāda 5%, bet naftas produktu (benzīna, dīzeļdegvielas u.c.) daļa - 10%. 

Šī gada sākumā Vācijā vairāk nekā trešā daļa (35%) naftas bija ar Krievijas izcelsmi. Pārējo naftu vācu kompānijas iepirka no Norvēģijas (12%), Lībijas (8,5%), Kazahstānas (8%), Lielbritānijas, Nigērijas, ASV, Azerbaidžānas, Irākas un Saūda Arābijas. Vācijai arī pašai ir nenozīmīgas naftas ieguves vietas Šlēsvigā-Holšteinā un Lejassaksijā. 

Aprīļa beigās, tas ir, deviņas nedēļas kopš kara sākuma Ukrainā, Vācijas valdība spēja samazināt Krievijas naftas daļu par trešdaļu - līdz 12% un secināja, ka bez Krievijas naftas var arī iztikt. Tā ir Krievijas nafta, kas Vācijā nonāk pa naftas vadu "Družba" un tālāk tiek pārstrādāta "Rosņeftj" piederošajā "PCK Raffinerie Schwedt" rūpnīcā Vācijas austrumos. 

Pēc Vācijas ekonomikas ministra Roberta Hābeka teiktā, naftu no šīs rūpnīcas var aizstāt ar tankeru piegādēm no citām valstīm, piemēram, no Vācijas pilsētas Rostokas un Polijas pilsētas Gdaņskas ostām. Vācija no Krievijas naftas ir atkarīga (vai drīzāk jau bija) vairāk, nekā citas ES valstis, taču šī atkarība nav tik izteikta kā Ungārijai, Slovākijai un Čehijai, kurām nav izejas pie jūras un attiecīgi - citas naftas piegādes alternatīvas. 

Tomēr Eiropas Komisija cer pārvarēt šķēršļus no šīm valstīm, tāpēc naftas embargo tiks noteikts ilgāks pārejas periods un finansiālās garantijas. Sliktākajā gadījumā netiek izslēgta iespēja, ka ES koriģēs uzstādījumu pilnībā aizliegt importēt naftu no Krievijas. 

Naftas nozīme Krievijai un ES

Pašlaik Eiropas patērētāji maksā par Krievijas naftu aptuveni 500 miljonus eiro dienā. Ilgtermiņā Krievijai naftas ienākumi ir trīs-četras reizes svarīgāki nekā gāzes pārdošanas rezultāti. Tā uzskata "Raiffeisen Bank" analītikas dienesta vadītājs Ginters Doibers. "Wintershall Dea" aprēķini liecina, ka aptuveni trešo daļu Krievijas budžeta sastāda tieši naftas eksports, kamēr gāzes eksports - vien 7%. 

Ar naftas embargo palīdzību ES vēlas atņemt Krievijas budžetam nozīmīgu ienākumu avotu un tādējādi "patukšot Putina kara kasi", un tādā veidā likt Kremlim pārtraukt karu Ukrainā, kā arī sēsties pie pārrunu galda. 

Krievijas eksperts enerģētikas jautājumos, konsultāciju kompānijas "RusEnergy" partneris Mihails Krutihins uzskata, ka ES naftas embargo Krievijai nozīmēs visai bēdīgas sekas. 

"2021. gadā Krievija ieguva aptuveni 524 miljonus tonnu naftas. No tām 108 nonāca Rietumeiropā. Ja šo 108 tonnu nebūs, tad tas nozīmēs zaudēt vismaz 20% no Krievijas naftas ienākumiem. Tāpēc embargo ir ļoti, ļoti nopietns solis ar potenciāli katastrofālām sekām," skaidro Krutihins. 

Embargo - tukšs šāviens? 

Vācijas un Eiropas eksperti šajā vērtējumā nav tik kategoriski. 

"Cerības uz drīzu Krievijas politikas maiņu attiecībā uz karu Ukrainā sankciju dēļ ir visai nepamatotas," pieļauj Vācijas Pasaules ekonomikas institūta (IfW) Ķīlē tirdzniecības eksperts Rolfs Langhamers. Pēc viņa vārdiem, Krievijas valsts budžeta stāvoklis, kā arī Krievijas ekonomikas struktūras īpatnības rada nosacījumus tam, lai Krievija varētu ilgstoši izdzīvot nosacītā kara ekonomikas laikmetā. 

Briseles analītiskā centra "Bruegel" direktors Gintrams Volfs vērš uzmanību, ka pati diskusija par naftas embargo un pēc tam paredzēto pusgada pārejas periodu ir radījušas situāciju, kad daži naftas importētāji cenšas iepirkt naftu, benzīnu un dīzeļdegvielu ar rezervi, tāpēc arī kāpj naftas cenas. Tā rezultātā Putinam, visticamāk, pēdējo nedēļu laikā ir izdevies pārdot mazāk naftas par lielāku naudu. 

Berlīnes laikraksts TAZ citē vācu ekonomistu Jorgu Šindleru: "Pasaules naftas tirgus - tā sistēma ļauj Putinam būt pārliecinātam, ka viņam izdosies pārdot naftu citām valstīm, jo ne jau visas valstis ir noteikušas sankcijas - sankcijas nav noteikušas ne Indija, ne Ķīna, pat ne arī Turcija."

Vai Ķīna un Indija aizstās ES tirgu?

Atrast aizvietotāju Eiropas tirgum nav tik vienkārši, uzsver Krutihins. Viņš atgādina, ka "pašlaik Krievijai nav nekādu transporta iespēju nosūtīt naftu Ķīnas un austrumu virzienā vispār, jo pašreizējās iespējas sevi ir izsmēlušas". 

Par neveiksmīgām cerības uz naftas eksportu uz Ķīnu un Indiju sauc arī Neatkarīgo ekonomiskās analīzes centru asociācijas prezidents Oļegs Bukļemiševs. Viņš norāda, ka "Krievijai nav nepieciešamās infrastruktūras, kā naftas vadi, loģistikas, dzelzceļa un lieli naftas uzglabāšanas rezervuāri". 

Indija arī nav variants. "Tās ir gigantiskas transporta izmaksas. No Baltijas jūras vai Melnās jūras vajag dzīt tankerus caur Suecas kanālu, bet tas nav izdevīgi, jo jākonkurē ar Indijai izdevīgāko Persijas līci vai Saūda Arābiju. Cenu ziņā turēt līdzi būs ļoti sarežģīti," sacīja Krutihins. 

Izdevīgumu mazina fakts, ka Indija uzstāj uz lielām atlaidēm - Indija par Krievijas naftu ir gatava maksāt ne vairāk kā 70 dolārus par barelu, tas ir, par aptuveni 30% mazāk nekā globālā cena. Līdz ar to - tas nevar pilnvērtīgi aizstāt Eiropas tirgu.

Vācija: ar ko aizstās Krievijas naftu? 

Vācijas dienaskārtībā jau ilgāku laiku ir jautājums, ar ko un kā aizstāt Krievijas naftu, kā arī saglabāt cenas puslīdz saprātīgā līmenī. Risinājums ir - Vācija ir rezervējusi papildu naftas piegādes no Norvēģijas. OPEC valstis pagaidām atsakās būtiski palielināt naftas ieguves apjomus un attiecīgi - lielāku naftas apjomu iepludināšanu tirgū. Eksperti paredz, ka Saūda Arābija, kam ir nozīmīgas naftas ieguves rezerves, tomēr varētu piekrist šādam solim. 

Vairāk naftas varētu importēt no Irānas un Venecuēlas, taču pret abām valstīm pašlaik ir noteiktas sankcijas, kas tām liedz vairāk naftas piegādāt pasaules tirgum. Tomēr pašlaik, ņemot vērā atsevišķu avotu sniegto informāciju, ASV diplomāti jau meklē abpusēji izdevīgus risinājumus kā Teherānā, tā Karakasā. Eksperti ir pārliecināti, ka par globāla naftas piedāvājuma paplašinājumu runāt nevar un naftas cenu iespējams samazināt, tikai samazinot pieprasījumu pēc naftas. 

Šādu ceļu piedāvā arī Starptautiskā Enerģētikas aģentūra (IEA). Kā risinājumu degvielas patēriņa samazināšanai tiek rosināts ierobežot pārvietošanās iespējas ar automobiļiem lielajās pilsētās, piemēram, ierobežojot ātrumu uz šosejām; visiem, kam iespējams, noteikt attālināto darbu divas trīs dienas nedēļā, samazināt komandējumu skaitu, kā arī samazināt īso distanču lidojumus. Tāpat - stimulēt elektroautomobiļu iegādi.   

Tomēr Vācijā (tāpat kā citur Eiropā) šādi pasākumi nešķiet reāli. Tāpēc jāatrod citi risinājumi, piemēram, sava veida "starptautiskais reversais kartelis". Jau pašlaik ASV un ES pārrunā variantus, kā noteikt maksimālo cenu, kas būtu pieļaujama naftas iegādei globālajā tirgū. Respektīvi - ja naftas cena pārsniedz "griestus", tad neviens šo naftu nepērk un mazina pieprasījumu pēc tās (un tādā veidā - liek kristies cenai). Šāds mehānisms ir izdevīgs, bet ar nosacījumu, ja tam pievienosies pietiekami daudz valstu.