Goda vārds, draugi, panki ir miruši. Nezinu, kāpēc visi saka, ka "punks not dead". Punks ir dead, es jums saku. Rau, Sids Višess. Miris? Miris. Džo Strammers? Miris. Džoijs Ramone? Un kā vēl miris. Nebūtu tam visam ticējis, ja pats savām acīm nebūtu redzējis paša panku aizbildņa, “The Sex Pistols” menedžera Malkolma Maklarena kapu Haigeitas kapsētā Londonā. Briesmas gatavās. Labi, ka Peksis vēl pa Vecrīgu vazājas un “PND” izdevuši jaunu albumu. Lai arī miruši, tomēr vēl dzīvo.

Kurš gan nezina slaveno Rīgas panku Peksi. Vienmēr panks, Vienmēr ar grebeni. Visu cieņu. Vēl pirms dažiem gadiem redzēju pliku vēderu mošojam koncertā. Citus pankus gan nemana. Visi izauguši, uztaisījuši ģimenes, dabūjuši darbus un maksā kredītus par dzīvokli un mašīnu. Savukārt tagadējie jaunieši panki vairs negrib būt. Bet varbūt esmu vecs un vispār neko nesaprotu.

Pankroku arī vairs īsti neklausos. Džo Strammeru varbūt dažreiz. Pankroks bez kaut kāda politiskā konteksta jau nav pārāk klausāms. Pankroks ir jādzīvo. Klausoties pankroku, ir vismaz vienu reizi jāpārsit piere līdz asinīm un gandrīz jāsalauž roka. Arī kāds ķieģelis veikala skatlogā piederas pankrokam. Nav vairs tie gadi. Tagad jākūpina pīpe, jāklausās Šopēns un jāstaigā pa kapiem.

Komentāri
CopyLinkedIn Draugiem X