Aptauja: 47% Latvijas iedzīvotāju informācijai par karu Ukrainā seko līdzi vairākas reizes dienā

Dati liecina, ka 39% iedzīvotāju seko informācijai vairākas reizes dienā, bet 8% - nepārtraukti vai gandrīz nepārtraukti, kas ir ievērojami mazāk nekā marta beigās, kad tik bieži informācijai par karu sekoja līdzi 74% respondentu. No tiem 50% iedzīvotāju sekoja līdzi informācijai vairākas reizes dienā, bet 24% - nepārtraukti vai gandrīz nepārtraukti.

65% iedzīvotāju izdodas emocionāli tikt galā ar ziņām par karu, 30% iedzīvotāju ir grūtības saglabāt mieru, bet 5% konkrētu atbildi sniegt nevarēja.

Tikmēr 18% minētajiem notikumiem līdzi seko divas līdz četras reizes dienā, 21% - reizi dienā, 8% - retāk, 3% snieguši atbildi, ka šai informācijai līdzi neseko, bet vēl 2% konkrētu viedokli sniegt nevarēja. Kopumā vismaz reizi dienā minētajai informācijai līdzi seko 87% respondentu.

Salīdzinot iegūtos rezultātus pēc dažādām demogrāfiskajām grupām, būtiskākās atšķirības parādās pēc ģimenē lietotās sarunvalodas. Piemēram, latviešu vidū vairākas reizes dienā vai biežāk ziņām par karu Ukrainā seko 48%, kamēr krievvalodīgajiem šis rādītājs ir 40%. Savukārt 13% krievvalodīgo un 2% latviešu neseko kara notikumiem Ukrainā vispār.

Ziņām par notikumiem Ukrainā biežāk jeb 52% gadījumos līdzi seko vīrieši, savukārt sievietes to dara 44% gadījumu. Tāpat sievietes nedaudz biežāk norādīja, ka šai informācijai līdzi neseko - to nedara 4% sieviešu un 3% vīriešu.

Tikmēr 17% sieviešu informācijai par karu Ukrainā līdzi seko divas līdz četras reizes dienā, 24% to dara reizi dienā, bet 9% - retāk. Vīriešu vidū 2-4 reizes dienā situācijai Ukrainā līdzi seko 22%, vienu reizi dienā - 14%, retāk - 6%.

Lai arī interese par notikumiem Ukrainā joprojām ir augsta, redzams, ka salīdzinājumā ar marta beigām iedzīvotāji šīm ziņām šobrīd seko līdzi retāk. Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas Neiroloģijas un neiroķirurģijas klīnikas klīniskā psiholoģe Jeļena Harlamova norādīja, ka tas ir skaidrojams ar cilvēka pielāgošanās spējām, jo, ilgstoši atrodoties stresa situācijās, cilvēks dabiski meklē veidus, kā izdzīvot vai sadzīvot ar to, ko nevar būtiski ietekmēt, piemēram, šajā gadījumā ir samazināts ar karu saistīto ziņu patērēšanas biežums, kas arī var būt viens no trauksmes cēloņiem.

Attiecīgi, ja cilvēks jūt, ka pārmērīga sekošana līdzi kara notikumiem negatīvi ietekmē emocionālo labsajūtu, ieteicams ziņas skatīties vai lasīt reizi dienā, nosakot sev konkrētu laiku un izvēloties uzticamus informācijas avotus.

Aptauja veikta sadarbībā ar interneta pētījumu kompāniju "Gemius", no 10. līdz 12.maijam aptaujājot 1718 respondentus.