Granulu un šķeldas iztrūkums Eiropā dzen cenas uz augšu, EM krīzi nesaredz

Uzņēmums "Staļi" darbu sāka kā koka logu un durvju izgatavotājs. Ražošanā pāri palikušo tas pārstrādā šķeldā un tālāk - granulās. Šis blakus bizness tagad izaudzis, uzņēmums pērk šķeldu vēl no astoņiem piegādātājiem, un saražo ap 40 tūkstošiem tonnu granulu gadā.

Kopējais granulu patēriņš Latvijā ir ap 200 tūkstošiem. Teorētiski bažu par nodrošināšanu nav, jo kopumā valstī saražo desmit reizes vairāk - 2 miljonus tonnu. Bet praktiski Eiropas tirgu satricinājis karš Ukrainā un tam sekojušās sankcijas pret Krieviju un Baltkrieviju. No šīm valstīm iepriekš Eiropā importēja ap 4 miljoniem tonnu granulu, kas tagad ar kaut ko ir jāaizvieto. Vēl ap diviem miljoniem tonnu var prasīt gāzes apkures nomaiņa uz granulu sistēmām.

Pavasaris skaidu granulu ražotājiem parasti ir klusā sezona, kad apkures sezona tikko noslēgusies, bet gatavošanās nākamajai vēl nav sākusies. Šogad pārtraukuma nav bijis. Iepriekšējās sezonas granulas jau izpirktas, jaunā cena ir divkārt lielāka. Bet atrast granulas arī par dubultcenu ir grūti.

Uzņēmums eksportē ap 80% produkcijas. Neraugoties uz milzu pieprasījumu, granulu ražotāji nestrādā ar pilnu jaudu. Neizdodas dabūt ražošanai vajadzīgo šķeldu.

Par šķeldu savā starpā konkurē daudzi Latvijā un ārzemēs: granulu un kokskaidu plātņu ražotāji, celulozes fabrikas, katlumājas. Latvijā centrālajā apkurē izdevīgās cenas dēļ līdz šim dominēja no Baltkrievijas importētā šķelda, tagad tā vairs nav pieejama. Par enerģētiku atbildīgā Ekonomikas ministrija deficīta draudus neredz, sadārdzinājumu gan. Šķelda gada laikā kļuvusi divtik dārga, un ministrija prognozē, ka tādā līmenī tā paliks arī nākamajā apkures sezonā.

Palikuši bez lētā baltkrievu resursa un redzot cenas pieaugumu Eiropā, šķeldas piegādātāji pagājušās apkures sezonas laikā līgumus lauza. Pēc tam pārslēdza no jauna - jau par augstākām cenām.

Galvaspilsētas siltumapgādes uzņēmums pirms pāris nedēļām pievienojies Lietuvas šķeldas biržai un kurināmo pērk arī tur. Uz Rīgas mērogiem tie gan pagaidām ir nelieli apjomi un reālā situācija būs skaidra pēc Jāņiem. Tad noslēgsies "Rīgas siltuma" izsludinātais šķeldas iepirkums.

Šķeldai "Latvijas valsts meži" izmanto ciršanas pārpalikumus un no audzēm izretinātos kokus. Iepriekš tos iepircis Stokholmas siltumapgādes uzņēmums, bet "Rīgas siltums" nosolījis pirmo reizi. Tagad tiem savā starpā jākonkurē par valsts mežos iegūto šķeldu.

Kokrūpniecības nozarē izskan aicinājumi valstij veidot šķeldas uzkrājumus, jo situācija tirgū ir nestabila un cena var augt vēl vairāk. Kokrūpniecības federācijas vadītājs uzskata, ka vienīgais reālais veids, kā to darīt, būtu ārkārtas situācijas izsludināšana, kam viņš pagaidām pamatu neredz. Savukārt Ekonomikas ministrijai svarīgākais, ka šķelda un granulas vispār būs. Tiem iedzīvotājiem, kas dārgo apkuri atļauties nevarēs, visticamāk, maksās pabalstus.

Ja ir bažas pašvaldībām vai arī konkrētās pašvaldībās nepieciešams iepirkt šķeldu, es neredzu iemeslu, kāpēc viņi to nevarētu darīt, ja viņi tādas bažas redz.

Granulu ražotājs "Staļi" domā, ka jāmudina šķeldas piegādātājus lielāku produkcijas daļu paturēt Latvijā, piemēram, piešķirot nodokļu atlaides vai tamlīdzīgus stimulus. Ja tas neietekmēs granulu cenu, tad vismaz to pieejamību vietējā tirgū.