Visvairāk trauksmes cēlāju pērn par publiskā sektora pārvaldes darbu vērsušies VID un KNAB

VID saņemti 85 iesniegumi, bet KNAB - 63. Abās iestādes visvairāk trauksmes cēlāju vērsušies arī citus gadus.

Valsts kanceleja norāda, ka ik gadu pieaug trauksmes cēlēju skaits, kuri vēršas pašvaldībās. Straujākais pieaugums ir Rīgas valstspilsētas pašvaldībā, kur 2021.gadā izveidota vienota kārtība trauksmes celšanai. Tāpat pagājušajā gadā pieaudzis iedzīvotāju skaits, kuri vērsušies Valsts policijā, Ģenerālprokuratūrā, Veselības inspekcijā, Izglītības un zinātnes ministrijā, vēloties celt trauksmi.

Kopumā trauksmes cēlēju aktivitāte Latvijā arī 2021.gadā turpināja būt stabila. Valsts kanceleja, veidojot pārskatu par trauksmes celšanu un trauksmes cēlēju aizsardzību 2021.gadā, ir apzinājusi 45 kompetentās institūcijas, kurās iedzīvotāji vai darbinieki ir vērsušies ar 527 iesniegumiem, kas noformēti kā trauksmes cēlēju ziņojumi. No tiem 467 saņemti valsts institūcijās un 60 - pašvaldībās.

Valsts kanceleja secina, ka ir vērojama pozitīva tendence pieaugt atzīto trauksmes cēlēju ziņojumu skaitam. Par likuma būtībai un pazīmēm atbilstošiem kopumā pagājušajā gadā atzīti 156 trauksmes cēlēju ziņojumi - tie nodoti tālākai izskatīšanai pēc būtības, un šo ziņojumu autoriem ir tiesības uz aizsardzību, ja tiem jācieš no represijām trauksmes celšanas dēļ. 2020.gadā atzīti 127 trauksmes cēlēju ziņojumi, savukārt 2019.gada astoņos mēnešos - 119.

Trauksme visbiežāk celta par korupciju, amatpersonu prettiesisku rīcību, rīcību ar publiskiem resursiem, īpaši interešu konfliktu, kā arī par sabiedrības veselību un izvairīšanos no nodokļu samaksas.

Apkopotie dati par trauksmes cēlēju ziņojumu izskatīšanas ietekmē veiktajiem uzlabojumiem 2021.gadā liecina, ka vairākos gadījumos novērsts kaitējums valsts pārvaldībai, kā arī preventīvi novērsti pārkāpumi, uzlabota iestāžu darba organizācija un uzlaboti procesi iestādēs un uzņēmumos, darbinieku darba apstākļi un tiesības, kā arī veicināta labas pārvaldības ievērošana un no apgrozījuma izņemta nederīga pārtika.

Tiesvedību jomā vērojama lielāka aktivitāte nekā iepriekšējā gadā, kā arī lielāka interese par aizsardzības garantijām. 2021.gadā Trauksmes celšanas likums pieminēts 15 tiesu nolēmumos (13 lietās), no kuriem seši pieņemti civillietās, astoņi - administratīvajās lietās un pirmo reizi arī viens krimināllietā. Minētajā krimināllietā un vienā no administratīvajām lietām parādās līdz šim neizmantotas aizsardzības garantijas - prasība atbrīvot no valsts nodevas un atbrīvošana no juridiskās atbildības.

Valsts kanceleja piemin, ka pieaudzis ir arī to gadījumu skaits, kad trauksmes cēlēja ziņojumā norādītie fakti pēc pārbaudes neapstiprinājās - 2021.gadā bija 61 šāds gadījums, salīdzinot ar 55 gadījumiem 2020.gadā.

Pārskatā pausts, ka līdztekus iedzīvotāju, uzņēmumu un institūciju kontaktpersonu trauksmes celšanas jautājumos konsultēšanai, 2021.gadā veikts darbs, pārņemot Latvijā Eiropas Parlamenta un Padomes 2019.gada 23.oktobra direktīvu par to personu aizsardzību, kuras ziņo par Eiropas Savienības (ES) tiesību aktu pārkāpumiem. Atbilstoši direktīvai, Valsts kancelejas vadībā tika izstrādāts jauns Trauksmes celšanas likums. Lai iedzīvinātu jauno likumu, 2022.gada sākumā izstrādāti metodiskie materiāli, kā arī atjaunotas vadlīnijas iekšējās trauksmes celšanas sistēmas izveidei un vadlīnijas trauksmes cēlēju ziņojumu saņemšanai un izskatīšanai kompetentajās institūcijās.

Lai pilnveidotu kontaktpersonu trauksmes celšanas jautājumos kompetenci darbā ar saņemtajiem ziņojumiem, Valsts kanceleja un Valsts administrācijas skola 2021.gadā organizēja triju vebināru ciklu. Ciklā skaidrota trauksmes cēlēju identitātes aizsardzība, trauksmes celšanas pazīmes, ziņojumu atzīšana un efektīva izskatīšana pēc būtības un citas saistītās tēmas.

Savukārt tīmekļvietnē "trauksmescelejs.lv" kopš 2021.gada ziņojumus var iesniegt elektroniski, izmantojot "Latvija.lv" autentifikācijas moduli. Autentifikācijas rīks tika ieviests vietnē, lai mazinātu administratīvo slogu trauksmes cēlējiem un kompetentajām institūcijām, kurām vairs nav nepieciešams atkārtoti sazināties ar trauksmes cēlēju un lūgt ziņojumu parakstīt.