“Covid-19 pandēmija un pēc tam arī karš Ukrainā ir parādījuši, cik vienota Eiropa spēj būt,” intervijā portālam TVNET norāda  Žana Monē Eiropas integrācijas un Bostonas universitātes starptautisko attiecību profesore Vivjena Šmita. Viņas ieskatā atsevišķu valstu, piemēram, Ungārijas, izrādītā labvēlība Krievijai nav lielākais drauds politiskajai stabilitātei Eiropā, jo visā savienības pastāvēšanas vēsturē vairākkārt ir bijušas zināmas nesaskaņas starp dalībvalstīm.

Kopskatā viņa nepiekrīt, ka dalībvalstu atšķirīgie skatījumi liecinātu par politisko nestabilitāti vai pat atšķeltību. Savukārt jautājums par Ukrainas dalību ES ir daudz sarežģītāks, un to var uzlūkot caur vairākām prizmām. No vienas puses, ir citas valstis, kuras jau vairākus gadus gaida, kad tām tiks piešķirts ES kandidātvalsts statuss, tāpēc ideja par statusa piešķiršanu Ukrainai var raisīt negatīvu pretreakciju no citiem. Tāpat arī jādomā par ES lielo valstu centieniem pēc iespējas ātrāk panākt mieru Ukrainā: kandidātvalsts statusa piešķiršana tagad varētu būt papildu faktors, kas iedragātu miera perspektīvas tuvākajā nākotnē. No otras puses, redzot Ukrainas kaismīgo cīņu par demokrātijas saglabāšanu valstī, statusa piešķiršana šķiet pašsaprotama.

Komentāri
CopyLinkedIn Draugiem X