Kara Ukrainā dēļ uzņēmumi pastiprināti domā par IT sistēmu drošību

Pēc viņas teiktā, karš šobrīd notiek ne tikai reālajā vidē, bet arī digitālajā vidē, un ir skaidri redzams, ka pēc Krievijas uzbrukuma Ukrainai ir palielinājusies arī kiberuzbrukumu intensitāte Latvijā.

"Skaidri bija redzams, kā pēc kara sākuma mainījās kiberuzbrukumu intensitāte - tā strauji un neproporcionāli pieauga.

Uzbrukumi kara sākumā bija un joprojām ir, lai gan intensitāte ir mazinājusies. Ir dažādi uzbrukumu veidi, piemēram, sūtot pieprasījumus tik daudz, ka sistēma vienkārši nav spējīga tikt galā ar tiem un pārstāj darboties, arī citi uzbrukumi ar mērķi sistēmu uzlauzt un dabūt informāciju, nozagt datus, sabojāt esošo informāciju. Tam šobrīd tiek pievērta pastiprināta uzmanība gan no mūsu puses, gan klientu puses. Visi cenšas nodrošināt savas infrastruktūras drošību, jo, lai cik droša nebūtu sistēma, ja klients nerūpējas par infrastruktūras drošību, tad mēs to nespēsim nosargāt un agri vai vēlu tā tiks uzlauzta," atzina Vārna.

Vienlaikus viņa piebilda, ka sistēmas, kuras mēģina uzlauzt, nav mainījušās. "Pirmkārt, tās ir valsts sistēmas, kas ir loģiski, jo tās ir stratēģiskās sistēmas, otrkārt, viss, kas saistīts ar enerģētiku. Tās ir sistēmas, kas var paralizēt valsts darbību kā tādu," teica "Tietoevery" Latvijas filiāles vadītāja.

Tajā pašā kaujā viņa arī norādīja, ka Latvijas valsts IT sistēmas ir labā stāvoklī. "Līdz šim, ko esam novērojuši, valsts sistēmas ir labā drošības līmenī un mēs tiekam galā. Kopumā mums ir ļoti labs līmenis, cita lieta, protams, ka mēs nevienā brīdī nedrīkstam atslābt un kontrolei ir jābūt visu laiku. (..) Mēs varam nodrošināt drošu vidi, infrastruktūru, paroles, bet, ja katrs cilvēks, sistēmas lietotājs nerūpēsies par drošību, tad jebkurš var atvērt tās durvis. Ir jārunā par katra indivīda un lietotāja līdzatbildību, lai sistēma paliek droša," uzsvēra Vārna.