Pasliktinājusies pusaudžu mentālā veselība

Viņa norādīja, ka kopš 2021.gada sākuma ir gandrīz dubultojies zemi un vidēji zemi funkcionējošo pusaudžu skaits, kuri vērsušies Pusaudžu resursu centrā (PRC). Proti, šie jaunieši nevar vai ar lielām grūtībām paveic tās ikdienas darbības, kas no viņiem tipiski tiktu sagaidītas. Piemēram, pusaudzis bieži kavē vai neapmeklē skolu un ir gandrīz pilnībā izolējies no saviem draugiem. Tam klāt var nākt agresija, domas par pašnāvību vai pašnāvības mēģinājumi, atturīga, izvairīga uzvedība un citi simptomi.

Pēc PRC speciālistes un sadarbības projektu vadītājas Romijas Krēziņas paustā, Latvijas Universitātes Pedagoģijas, psiholoģijas un mākslas fakultātes pētnieces Baiba Martinsone un Ieva Stokenberga ir veikušas pirmo longitudinālo pētījumu par garīgās veselības veicināšanas pasākumiem Latvijas skolās Covid-19 pandēmijas laikā, pastarpināti iegūstot datus par ierobežojošo pasākumu ietekmi uz pusaudžu mentālo veselību. Pētījuma dati liecina, ka būtiskas izmaiņas mentālās veselības stāvoklī pusaudžiem netiek novērotas, kas nozīmē, ka Latvijā pusaudži kopumā pandēmiju ir pārdzīvojuši bez vērā ņemamām problēmām.

Vienlaikus pētījumā secināts, ka šajā laikā nav noticis tas dabīgais sociāli emocionālo prasmju kāpums, kādam tam vajadzētu būt, bērnam pieaugot. Proti, nav pietiekami attīstījušās prasmes saprast sevi un citus, veidot attiecības, pārvaldīt savas emocijas, domas un uzvedību, pieņemt lēmumus un citas prasmes, kas skar domāšanu, uzvedību, sadarbību un problēmu risināšanu.

Tāpat pētījuma dati liecina, ka, lai gan kopumā pusaudži pandēmiju pārdzīvojuši salīdzinoši viegli, tomēr ir pusaudžu grupas, kuras pandēmija ietekmējusi spēcīgāk. Krēziņa norādīja, ka iezīmējas tendence, kas norāda, ka tiem bērniem, kuriem pirms pandēmijas bija tikai nelielas grūtības, piemēram, paaugstināta trauksme, grūtības socializēties, uzvedības traucējumi un citas eksternalizētas un internalizētas problēmas, pandēmijas ietekmē stāvoklis strauji pasliktinājās. Turklāt šobrīd esot vērojama situācija, ka šie pusaudži ar "lielu vilni" ir kļuvuši par PRC un Bērnu klīniskās universitātes klientiem.

Dambiņa uzsvēra, ka, vasaras brīvlaikam sākoties, nozares speciālistiem un valsts un pašvaldību atbildīgajām iestādēm būtu svarīgi plānot atbalsta pasākumus, kas varētu uzlabot pusaudžu mentālo veselību.

Patlaban, arī vasarai tuvojoties, pieprasījums pēc palīdzības nav mazinājies un rindā pēc palīdzības gaida 519 pusaudži.

Kopumā pērn PRC palīdzību saņēma vairāk nekā 2400 pusaudži un viņu tuvinieki no visas Latvijas, savukārt šī gada pirmajos četros mēnešos atbalstu ir saņēmuši jau vairāk nekā 1000 jaunieši.