Faktomāts ⟩ Krievijā lieliskas ražas prognozē tikai amatpersonas

Vēlamais

Arī šis stāsts sākās ar kādu Krievijas valsts prezidenta Vladimira Putina paziņojumu. Atklājot sanāksmi par ekonomikas jautājumiem 12.maijā, Putins, atsaucoties uz "provizoriskiem ekspertu aprēķiniem", norādīja, ka šogad Krievijā "graudu raža var sasniegt 130 miljonus tonnu, tajā skaitā 87 miljonus tonnu kviešu."

Tik liela kviešu raža Krievijā nekad vēl nav iegūta. Savukārt 130 miljonu tonnu kopējās graudaugu ražas robežu izdevies pārsniegt vien divas reizes.

Uz kādiem datiem balstīts bija šis Krievijas vadītāja apgalvojums, nav skaidrs, jo līdz tam no Krievijas lauksaimniecības ministrijas šādi skatiļi nebija izskanējuši. Ilgi gan nebija jāgaida, un drīz vien sekoja arī valsts galvas teikto "apstiprinošas" prognozes. Tā Krievijas lauksaimniecības ministrs Dmitrijs Patruševs Krievijas graudu forumā 27.maijā pauda: "Pēc prognozēm graudu raža 2022.gadā var ievērojami pārsniegt pagājušā gada līmeni un sasniegt tos apjomus, par kuriem runāja prezidents, tuvoties faktiski maksimumam."

Bet viņa pirmā vietniece Oksana Luta šajā pašā forumā apgalvoja: "Pagaidām mūsu prognozes par 130 miljoniem tonnu uzskatām par pamatotām." Viņa arī pauda, ka eksporta apjoms varētu sasniegt vai pat pārsniegt 50 miljonus tonnu.

Savukārt Krievijas valsts uzņēmuma, graudu kravu dzelzceļa pārvadājumu operatora "Rusagrotrans" analītiskais centrs pavēstījis, ka graudu bruto raža šogad varētu pārsniegt 133 miljonus tonnu. Savukārt kviešu ražu šis centrs prognozējis 86 miljonu tonnu apmērā, vienlaikus norādot - ja turpmākajos divos mēnešos būs pietiekami daudz nokrišņu, kviešu raža varētu sasniegt pat 88,5 miljonus tonnu.

Esošais

Interesanti, ka divu mēnešu laikā Krievijas ražas prognozes ir krietni palielinājušās. Vēl martā Krievijas lauksaimniecības ministrs Dmitrijs Patruševs Ministru kabineta un Krievijas prezidenta kopsēdē vēstīja: "Paredzam, ka graudu raža būs aptuveni 123 miljoni tonnu."

Tolaik viņš arī informēja, ka ar ziemājiem apsēti 19 miljoni hektāru, savukārt kopējā apstrādātās lauksaimniecības zemes platība 2022.gadā plānota 81,3 miljonu hektāru apmērā, kas ir par gandrīz 1 miljonu hektāru vairāk nekā gadu iepriekš.

Varētu domāt, ka nevajadzētu taču būt problēmām apsēt pietiekami lielas teritorijas ar vasarājiem, lai valsts amatpersonu prognozes piepildītos, bet tas ir krietni sarežģītāk par sēklu izkaisīšanu vējā. Lauku apstrāde ir jāsāk laicīgi - runa ir par vismaz nedēļām, nevis dienām -, nepieciešams mēslojums, tehnika, kā arī pašas sēklas, kuras, starp citu, pat lielā graudu eksportētāja Krievija zināmā apjomā importē, jo ne visi reģioni spēj sevi nodrošināt ar tām. 

Turklāt Krievijas amatpersonu paustajām prognozēm nepiekrīt pat paši Krievijas graudkopji. Krievijas Graudu savienības prezidents Arkādijs Zločevskis preses konferencē 30.maijā pauda: lai gan ražas ir gaidāmas labas, "diez vai ir vērts gaidīt rekordražas". Pēc viņa prognozēm, ražas kopapjoms varētu būt tuvāk 120 miljoniem tonnu, bet tieši kviešu raža varētu būt ap 80 miljoniem tonnu.

Zločevskis arī informēja, ka līdz šim ar vasarājiem apsēti 23 miljoni hektāru, kas ir par 1,9 miljoniem hektāru mazāk nekā pērn. Lai gan Krievijas Lauksaimniecības ministrija kavēšanos skaidro ar laikapstākļiem, taču Zločevskis uzskata, ka problēma patiesībā saistīta ar tehnisko sagatavotību un naudas trūkumu.

Krievijas Graudu savienības prezidents arī apšaubījis Krievijas Lauksaimniecības ministrijas sniegto informāciju, ka ar ziemājiem apsēti 19 miljoni hektāru. "Reģioni sniedz datus, ka uz šodienu ir piebaroti 16,6 miljoni hektāru [sējumu] pret 16,7 miljoniem hektāru iepriekšējā gadā. Tajā pašā laikā [lauku mēslojuma] apjomi pēdējās nedēļas laikā ir ievērojami samazinājušies: tikai 200 000 hektāru  pret 400 000. Rodas jautājums - kāpēc? Varbūt tikai tāpēc, ka to nav, nav ko piebarot? Mēslojuma samazināšana ir lakmusa papīrs, cik mums reāli būs platības novākšanai," skaidroja Zločevskis.

Bet Ukrainas Nacionālās drošības un aizsardzības padomes pakļautībā esošais Dezinformācijas apkarošanas centrs norādījis, ka būtisku graudu ražas pieaugumu Krievijas Federācijā objektīvi dati neapstiprina, turklāt tā esot apzināta manipulācija. Pēc centra paustā, viltus graudu apjomu palielināšana tiek veikta, tikai eksportējot pērnā gada ražu no Krievijas armijas sagrābtajām teritorijām Hersonas, Harkivas un Zaporižjas apgabalā Ukrainā.