Iekšlietu ministrija: Valsts par maz palīdz brīvprātīgajiem bēgļu atbalstā

Daļa brīvprātīgo palīdz Ukrainas bēgļiem katru dienu, un darba apmērs palīgus nogurdina, atzīmēja Šteins, norādot, ka valsts atbalsta programmas vajadzētu attiecināt uz aktīvākajiem brīvprātīgajiem darbiniekiem. Brīvprātīgo darbs, visticamāk, būs vajadzīgs ilgtermiņā, pieļāva IeM pārstāvis.

Šteins apgalvoja, ka viņš atbalstītu papildu finansējuma piešķiršanu nevalstisko organizāciju (NVO) darbībai, taču līdz šim no valdības tam nav bijis vienots atbalsts.

Arī biedrības "Gribu palīdzēt bēgļiem" pārstāve Linda Jēkabsone norādīja, ka brīvprātīgie palīgi ir noguruši, tostarp arī tie, kuri uzņem Ukrainas bēgļus savās mājsaimniecībās. Ir jāmeklē veidi, kā šos cilvēkus motivēt, izmantojot gan komunikācijas metodes, gan valsts atbalsta mehānismus.

Tāpat arī tiem Latvijas iedzīvotājiem, kuri izmitina Ukrainas iedzīvotājus savās mājsaimniecībās, jāspēj skaidri izprast, kādu atbalstu viņi var saņemt, pauda NVO pārstāve.

Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta priekšnieka vietnieks Intars Zitāns atzīmēja, ka rīkā, kurā katrs iedzīvotājs, kurš to vēlas, var pieteikt savu mājokli bēgļu izmitināšanai, pašvaldības varēs arī reģistrēt lēmumus par atbalsta apmaksu mājsaimniecībām.

Stratēģiskās komunikācijas apakškomisijas priekšsēdētājs Ainars Latkovskis (JV) uzsvēra uz nepieciešamību pēc centralizēta informācijas avota, kur Ukrainas bēgļi varētu vērsties, lai uzzinātu par visām valsts sniegtajām atbalsta iespējām. Politiķis plāno vērsties pie Valsts kancelejas vadības un Ministru prezidenta ar aicinājumu rast resursus papildu darbiniekam Valsts kancelejas stratēģiskās komunikācijas koordinācijas departamentā, kas veiktu šādus uzdevumus.

Jau ziņots, ka valsts iestādes ir izveidojušas rīku, kurā katrs iedzīvotājs, kurš to vēlas, var pieteikt savu mājokli bēgļu izmitināšanai.