ES sestā sankciju pakete kā eksāmens Eiropas vienotībai

Panākt to, ka 27 valstis, no kurām daļa ir teju pilnībā atkarīgas no Krievijas enerģijas, tomēr vienojas noteikt ierobežojumus, kas ar lielu varbūtību radīs nepatīkamas sekas pašu ekonomikām, vēl pirms dažiem mēnešiem šķita neticami. Un tas viss, lai palīdzētu Ukrainai, kas nav bloka dalībvalsts (bet vēlas par tādu kļūt).

Šī vienošanās gan nav pamats kādai eiforijai, jo, lai nonāktu pie kopsaucēja, šajā procesā izgaismojās dažādas problēmas un citi Eiropas vienotības limiti. Tāpat Eiropas Savienībai jārēķinās arī ar turpmākām “galvassāpēm”, runājot par tālākām sankcijām.

Pirmais un galvenais – sestā sankciju pakete sevī neiekļauj to naftu, kas tiek importēta caur padomju laikā tapušo naftas cauruļvadu “Družba”, kas ļauj piekļūt Krievijas naftai trim valstīm – Ungārijai, Slovākijai un Čehijai.

Ungārijas premjerministrs Viktors Orbāns ir Krievijas diktatora Vladimira Putina galvenais sabiedrotais Eiropas Savienībā. Arī pirmdien neiztika bez kritikas devas no Orbāna – viņš kritizēja Eiropas Komisiju, saucot to par bezatbildīgu, jo tā savu lēmumu dēļ atstāj lielā riska zonā daudzu valstu ekonomikas. Diena tika pabeigta ar Orbāna videovēstījumu, kurā politiķis paziņoja: “Esam spējuši sakaut Komisijas ierosinājumu pilnībā liegt importēt Krievijas naftu Ungārijā.”

Viena Eiropas Savienības valsts līdera svinēšana par to, ka “viņš ir sakāvis” vienu no svarīgākajām Eiropas bloka institūcijām, liecina vien par to, ka sestā sankciju pakete gluži nav “Eiropas vienotības paraugstunda”. Komisijas prezidente Urzula fon der Leiena gan brīdināja, ka “jautājumi par  naftas vadu “Družba” nekur nepazudīs – kaut kad par to atkal tiks runāts”, bet netika prognozēts, kad tieši.

Ņemot vērā, cik sarežģīti Eiropai ir veicies saistībā ar naftas piegādēm caur “Družba” cauruļvadu, ir iemesli domāt, ka Eiropai tik labi nevedīsies sarunas par atslēgšanos no Krievijas dabasgāzes, no kuras Eiropa ir vēl vairāk atkarīga nekā no Krievijas naftas.

Dalībvalstīm ir arī nesaskaņas saistībā ar dažādiem jautājumiem, kas ir tieši vai netieši saistīti ar karu Ukrainā. Vai Ukrainai vajadzētu pievienoties Eiropas Savienībai? Vai Eiropas Savienībai vajadzētu īstenot agresīvāku ārpolitiku un aizsardzības politiku? Vai tādām valstīm kā Ungārija būtu jāturpina ļaut turēt gūstā visu pārējo bloku ar savām veto tiesībām, un galu galā – kā Eiropas Savienība varētu veikt reformas?

Tas ir bijušas vairākas grūtas dienas Briselē, un Eiropas Savienības amatpersonas var atviegloti nopūsties – galu galā rezultāts ir sasniegts. Tomēr aiz šā rezultāta slēpjas vēl vesela virkne citu strīdu, par ko lielākās cīņas vēl tikai priekšā. Un tas arī ļaus saprast, cik lieli arī ir Eiropas Savienības vienotības limiti un vai pienāks arī kāds lūzumpunkts.

Tikmēr BBC norāda, ka naftas cenas sasniegušas augstāko līmeni pēdējo divu mēnešu laikā. “Brent” markas jēlnafta pieaugusi virs 123 dolāru atzīmes par barelu.

Pašlaik Krievija nodrošina 27% no Eiropas Savienībai nepieciešamās naftas un 40% no gāzes apjoma. Par šiem energoresursiem Eiropas Savienība Krievijai ik gadu maksā aptuveni 400 miljardus eiro.

Iepriekš vēstīts, ka paplašinot sankcijas Krievijai saistībā ar tās iebrukumu Ukrainā, Eiropas Savienības dalībvalstu līderi pirmdienas vakarā samitā Briselē vienojušies aizliegt vairāk nekā divas trešdaļas Krievijas naftas importa, paziņoja Eiropadomes prezidents Šarls Mišels.

"Vienošanās aizliegt eksportēt Krievijas naftu uz ES. Tas tieši attiecas uz vairāk nekā divām trešdaļām importa no Krievijas, atņemot milzīgu finansējuma avotu tās kara mašīnai. Maksimāls spiediens uz Krieviju, lai panāktu kara izbeigšanu," tviterī ierakstījis Mišels.

BBC norāda, ka tas atbilst faktam, ka Eiropas Savienība divas trešdaļas no Krievijas naftas importa saņem tieši no piegādēm pa jūru.

Avoti diplomātiskajās aprindās ziņu aģentūrai DPA teica, ka līdz gada beigām paredzēts pakāpeniski pārtraukt naftas importu no Krievijas ar tankkuģiem pa jūru. Savukārt Vācija un Polija solījušas pakāpeniski atteikties no naftas importa pa cauruļvadiem.

"Tas līdz gada beigām faktiski pārtrauks apmēram 90% ES naftas importa no Krievijas," tviterī norādījusi Eiropas Komisijas (EK) prezidente Urzula fon der Leiena.

EK bija ierosinājusi pilnībā pārtraukt Krievijas naftas importu, taču pret to iebilda Ungārija, kas no Krievijas importē 60% naftas.

Sestā sankciju pakete, par kuru panākta vienošanās samitā, paredz arī atslēgt Krievijas lielāko banku "Sberbank" no starptautiskās maksājumu informācijas nodošanas sistēmas SWIFT, bloķēt vēl trīs Krievijas valsts raidorganizācijas, kā arī noteikt sankcijas personām, kas atbildīgas par kara noziegumiem Ukrainā, tviterī piebildis Mišels.